Grūtā brīdī

Es atnācu pateikt, ka Tev viss būs labi.
Nemierinu un nemāžojos -
"būs labi" ir tas tukšais pūslis,
ar kuru mēs jautrinām nelaimīgos.
Es zinu - ap Tevi ir tumsa
tā savilkusies, ka neredzi izstieptu roku.
Man ir ticībai līdzīga nojauta, ka viss būs labi.
Pie manis to psacīt atnāca stariņš,
kas jau ir pārcirtis tavu tumsu.
Ar savu ticību Tev ir jāpalīdz viņam no iekšas
atliekt tās šausmīgās knaibles.
Stariņš nopūtās - Tu vairs neticot, ka ir ticība.
Straiņš sūtija mani parādīt Tev, ka ticība pastāv!
(O.Vācietis)

I
Ir dzīvē grūti brīži,
Kad aizbēgt prom no visa,
Man gribas vairāk par visu.
Bet tā nevar,
Nevar tikai bēgt no dzīves.
Ir jātiek pāri sāpēm,
Ir jāvar aizmirst visu,
Bet kurš var palīdzēt,
Kurš var sniegt savu roku,
Lai varu dzīvot atkal,
Priecāties un aizmirst visu?

II
Bet nav neviena,
Kapēc tā,
Kapēc dzīve ir tik grūta,
Nav atbildes nekur,
Ir tikai asaras un sāpes,
Asaras kas plūst pār vaigiem
Un nerimstas,
Man nav spēka,
Vairs nē!.....

(puchiite)

Vīrietis ir kā vecs čemodāns, panest grūti, bet aizmest žēl!

Ja Tu būtu mana asara,
Es nekad neraudātu,
Tikai tāpēc,lai nekad
nezaudētu Tevi....

Es mūžīgi tajā kalnā būšu,
lai cik mani lejā nestu.
Veltīgi atnāci ? īstenībā
tikai augšā es esmu.

Aproc mani un nokaucies,
paldies par nesumu?
Bet tikai galā, tikai tur augšā,
manu zaķi,
es Esmu.
K. Elsbergs

Es jums saku; dziediet! Dziediet, kad jums ir labi. Bet visvairāk dziediet, kad jātiek pāri nejēdzībai. Dziediet acīs tam, kas jūs lamā. Gavilējiet savā pārākumā, kad jūs sit.
/I.Ziedonis/

Var jau būt, ka mīlestība nomirst,
Aiziet tā, kā aiziet cilvēks mīļš un dārgs,
Nozied tā, kā zelta pienenīte -
Tikai baltas pūkas vējā kaisa.
Bet, ja nomirst draugs, tad
Paliek atmiņas un sēras,
Un, ja nozied zieds,
Tad rodas sēklas -
Pamats atkal jaunai ziedēšanai.
Kas var palikt vēl pēc mīlestības?
Atmiņas un sēras?
Baltas pūkas vējā?
Nē!
Mīlestība -
tā lai dzīvo vēl pēc manis.
(J. Sarkanbārdis)

Ja kāds no tevis grib šķirties
Lai iet!
Kas iet grib tas ja paliktu,
Tik vairāk sāpes darītu.

Lai kurp es ietu, vienmēr esmu tik tālu no tevis. Tu izgaisi kā dziesma, nepasakot kāpēc. Kāpēc, mīļotais, kāpēc ziedi mirst?...

Gaidīt-
Tas ir labāk,
nekā atcerēties to,
kā gaidītais neatnāca,
kā sabruka augšējais plakstiņš
un vientuļa migla pārklājās
asaru mežezeram.
Gaidīt -
tas ir skaistāk
nekā sagaidot neielaist
sirdī cerēto prieku,
un turpināt sāpēt par mirkli,
kas attālinājies
līdz "nevarzinātkad" robežas
pēdējam pieturas punktam.
Gaidīt -
tas ir gluži kā dzīvot
un patiesāk,
nekā būt par karogu
mājās bez ticības vairs,
kad vienalga tāpat
bez gaisa strāvas
vajag laimīgi plīvot.
Tas ir tā,
it kā mīlēt drīkstētu tikai reizi,
jo nemaz negaidīt
nedrīkst nekad...
(M.Svīķe)

Tomēr vairāk par visu lūdzu un vēlos
Vienalga,cik tālu vai tuvu taka vēl kopā ies,
Lai pat šķiršanās brīdī nebūtu jānožēlo
Ka reiz gadījies dzīvē abiem mums sastapties.

No viena acu skata tik viegli kļuva man!
No viena mīļa vārda viss tālums dzidri skan!
Nekas vairs nav par grūtu, pie pleciem spārnus jūtu
Un skūpstu debesis!

Sirds nevēlas par manām sāpēm zināt,
Zieds neprasa, vai atļauts viņam augt.
Kaut varētu es sirdi noslīcināt
Līdz nemaņai to cieši dūrē žņaugt.
Kaut varētu...
bet kur lai rodu spēku
Uz izdedžiem vēl reizi ziedus sēt,
No savas sirds es šonakt velti bēgu
Kaut varētu es tevi nemīlēt.
Tad nevajag!
Bet tie... ir tikai vārdi
Kas jāsaka, kad katrs padoms velts,
Vai spītība liek pašiem tiltus ārdīt,
Ko iesākām pret gaišām tālēm celt.
(H. Heislers)

Tās asaras, kas dusot Tev zogas uz vaigiem,
kad roka par gurdu viņas noslaucīt,-
pats Asaru eņģelis spārngaliem maigiem
nakts klusākā stundā nāk uzlasīt...

Viņš zin, kuras raudātas svētlaimes brīžos:
nakts dzidrajā gaisā viņš izkaisa tās.
Un vijīgos, rožainos mākonīšos
tās pārvēršas tūdaļ un aizlaižas.

Bet sāpēm, kas raudāta iznīcinošām,-
uz zvaigaigžņoto debesi aiznes viņš to,
starp zvaigznēm tur mūžīgi svētām un spožām,
lai mūžīgi mirdz tā un vizuļo.
(F.Bārda)

Ja Tev dzīvē klājas grūti... tad pie velna visus sūti.. atceries uz brīdi mani.. pasmaidi.. un viss būs labi..

Man ir sāpīgi redzēt tevi
Man ir sāpīgi dzirdēt tevi
Man ir sāpīgi domāt par tevi
Man ir sāpīgi raudāt dēļ tevis
Man ir sāpīgi sapņot par tevi

Es gribētu neredzet tevi
Es gribētu nedzirdēt tevi
Es gribētu nedomāt par tevi
Es gribētu neraudāt dēļ tevis
Es gribētu nesapņot par tevi

Kāpec es to nevaru izdarīt???

Ja Tev dzīvē slikti klājas,
Sirsniņa aiz bēdām stājas.
Atceries uz brīdi mani.
Pasmaidi,un viss būs labi

Panākumus gūst tas, kas izmanto visas iespējas, kādas gadījums viņam piešķir.

Ar citu sāpēm mēri savējās! Un tici - mazākas kļūs tavējās

Arī kritiens ir lidojums.
/V.Drusts/