Es atnācu pateikt, ka Tev viss būs labi.
Nemierinu un nemāžojos -
"būs labi" ir tas tukšais pūslis,
ar kuru mēs jautrinām nelaimīgos.
Es zinu - ap Tevi ir tumsa
tā savilkusies, ka neredzi izstieptu roku.
Man ir ticībai līdzīga nojauta, ka viss būs labi.
Pie manis to psacīt atnāca stariņš,
kas jau ir pārcirtis tavu tumsu.
Ar savu ticību Tev ir jāpalīdz viņam no iekšas
atliekt tās šausmīgās knaibles.
Stariņš nopūtās - Tu vairs neticot, ka ir ticība.
Straiņš sūtija mani parādīt Tev, ka ticība pastāv!
(O.Vācietis)