Tās asaras, kas dusot Tev zogas uz vaigiem, kad...

Tās asaras, kas dusot Tev zogas uz vaigiem, kad roka par gurdu viņas noslaucīt,- pats Asaru eņģelis spārngaliem maigiem nakts klusākā stundā nāk uzlasīt... Viņš zin, kuras raudātas svētlaimes brīžos: nakts dzidrajā gaisā viņš izkaisa tās. Un vijīgos, rožainos mākonīšos tās pārvēršas tūdaļ un aizlaižas. Bet sāpēm, kas raudāta iznīcinošām,- uz zvaigaigžņoto debesi aiznes viņš to, starp zvaigznēm tur mūžīgi svētām un spožām, lai mūžīgi mirdz tā un vizuļo. (F.Bārda)