Attiecību pārtraukšanai

Es kaijām vaicāju, kur esi Tu?
Es viļņiem jautāju, ko mīļais dari Tu?
Bet kaijas žēli sauc un viļņi skumji kauc!
Par mīlestību, kura no mums projām trauc!

Spēlējam spēli kas saucas paslēpes
Es skaitu tu slēpies, es aizskaitu līdz simts
Pagriežos un skaļi iekliedzos,
Eju meklēt
Meklēju un meklēju un atrast nespēju
Jo tā bij tik mana iztēle un pierādījums
Ka vientulība ļauj sajukt prātā.

Tikai sieviete spēj Tevi tā mīlēt.....atdod sevi visu Tev, atdot savu dzīvi Tev, sirdi Tev, lai Tu glabā. Padodies? Nespēj? Tad ej vien tālāk un nekad neatgriezies, neatskaties atpakaļ. Es vairs neesmu tā, kas biju pirms Tevis. Tu mani salauzi, bet es izdzīvoju un dzīvošu bez tā, ko atdevu Tev. Neļaušu Tev atvērt sevi, neatdošu Tev vairs to, kas manī dārgs. Gribi, bet neceri, es neesmu tāda. No kļūdām mācās, paldies, ka iemācīji man mācīties..............

Es negribu būt apmierināta.
Es gribu būt laimīga.
Vai būt nelaimīgai ir labāk
nekā būt apmierinātai?
Es tik ļoti biju aizņemta ar rūpēm par to,
lai viņš mani gribētu, ka biju pavisam aizmirsusi pajautāt sev,
vai pati gribu viņu.

Ikviens varēja būt Tu,
Ikviens varēja būt es,
Bet ja tu padomātu, tu saprastu-
Bez mums nevarēja būt pasaules...

Tu nevari man pārmest agro atmodu
Un to , ka rīts man pirmam ielūkojās sejā ,
Ka rasa ātrāk skāra manas lūpas
Un upe pirmo atveldzēja mani
Tu nevari man pārmest putnu agrās dziesmas
Un vēja pūsmu saules skartās smilgās ,
Ko rīta stunda dāvināja man.
Tu nevari man pārmest it neko ,
Jo es naktī ieslodzītā kaisle ,
Un mēness ir tavs sirmais vārtu sargs.

Un tagad es to izturēšu.
Man tagad spēka diezgan būs,
Es acīs ieskatīties spēšu
Tam brīdim, kas man lika lūzt...
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Kaut dvēselē nekas nav zudis,
Nekas nav lētāk nocenots,
Es aiziešu pa ledu gludu,
Vien gaisā dzinkstēs spalga nots.

(Ārija Elksne)

Kā lapa vējā es griežos dejā
man nevajag neko
un varbūt, kad būs kā senāk
es smiešos ne par ko.....

"Mākonis gāja ar vēju.
Turēt to nevarēju.
---------------------
Mīlēt ir - mākoņus vērot,
Sagaidīt, pavadīt, sērot.
Mūžību gūstīt, ne gūt,
Mūžīgi sacīt - varbūt."

Tavas acis stiklainas,
Tavs knābis vēss.
Tev sirds salta-
Miris vai citu atradis!

Bez apdoma straujš
es šovakar aizcirtu vārtus,
kas nočīkstot dāvāja man
tik pierasto soļu ritmu.
Vēl cerība jauš
ar Tevi saskaņā tikties:
sniegs puteņo dvēselē man,
kāds cīrulis krūtīs sitas.
Lai mūzikā skan
šī stīga par Tevi bez mitas,
līdz mainīsies dvēsele man
un arī Tu - kļūsi cita. /V.Oša/

Tu aizgāji, es palikku un jūtu,
Ka pelēks lietus iesāk līt,
Bet to, kas svarīgāks par visu,
Biju piemirsusi pasacīt.

Jo pilnīgāk sagrūst cerības, jo vieglāk ir aizvākt drupas....(Z.Ungurs)

Bija gruti tevi satikt bet ja nu ta gribi tad esi pati vainiga!!!gan jau draugi paliksi?!!!

Bet es esmu cita,
Un tu esi cits.
Un nav, kas vairs bijušam brīnumam tic..
/Ā.Elksne/

Kāpēc tu dari man pāri?
Pašam sāpēs.
Tu mūsu kopīgo dvēseli
Divās saplēs.
Izžus katra par sevi
Viena veselā puses
ļaunās minūtes aizrit
Kā sarkanas lāses klusi.
/V.Gune/

Ja gribi aiziet, tad es
Nekad tev neteikšu - paliec!
Kaut arī sirdi tai brīdī
Kā svina gabalu saliec.
Kaut apstāšos tecēt kā upe
Ledus palagā tīta,
Mana straume no tava krasta
Vienmēr tiks projām dzīta
Veltīgi stāvēsi krastā.
Kad atpakaļ gribēsi griezties.
/E.Šauriņa/

Nevilcinies, tas uztrauc. Ja esi izlēmis doties projām, tad ej!

lai sajustu laimi, jāpadzīvo sūdos?
tā nav mīlestība, ?es vakar nogrūdos?
lai sajustu laimi, ir laikam jāpadzīvo sūdos...
#
zinu sievieti, kas lišķību nīda
zinu sievieti, kas bija pati lepnība
zinu sievieti, kas jauka bija un mīļa
zinu sievieti, tā bija...no tvīda
#
(Bils)

Man saplīsa dzīves termometrs.
tie gabaliņi kā dzīvsudrabs pa grīdu kopā plūda,
tos lipināju kopā es,
bet ?tas? vienalga zuda,
zuda roku pieskāriens tavs maigais, zuda acu skatiens, zuda...
utopija,
dzīvsudrabs atkal aizplūda...
(Bils)