Tu nevari man pārmest agro atmodu Un to , ka...
Tu nevari man pārmest agro atmodu Un to , ka rīts man pirmam ielūkojās sejā , Ka rasa ātrāk skāra manas lūpas Un upe pirmo atveldzēja mani Tu nevari man pārmest putnu agrās dziesmas Un vēja pūsmu saules skartās smilgās , Ko rīta stunda dāvināja man. Tu nevari man pārmest it neko , Jo es naktī ieslodzītā kaisle , Un mēness ir tavs sirmais vārtu sargs.