Bez apdoma straujš es šovakar aizcirtu...
Bez apdoma straujš es šovakar aizcirtu vārtus, kas nočīkstot dāvāja man tik pierasto soļu ritmu. Vēl cerība jauš ar Tevi saskaņā tikties: sniegs puteņo dvēselē man, kāds cīrulis krūtīs sitas. Lai mūzikā skan šī stīga par Tevi bez mitas, līdz mainīsies dvēsele man un arī Tu - kļūsi cita. /V.Oša/