Romantika, mīlestība

Bet bulvārī vien lapas krīt no zara
Un rotaļājas rudens saules stars.
Es zinu, draugs, pēc kāda kalendāra
Tev oktobrī ir sācies pavasars.
(O. Vācietis)

Jūra var izžūt, akmens var sabirst,
Bet mirklis tāds paliek,
Kamēr kāds nav teicis -
Tik skaisti nemēdz būt.

Mūžā katram pienāk tāda nakts, kad par zvaigznēm domāt gribas ļoti, kad caur krūtīm auļo pulsa takts tika pa īstam solījumi doti- mūžā katram pienāk tāda nakts./A.Skalbe/

Par visām nātrēm asāk sirdsapziņa dzeļ, par visiem spārniem augstāk mīlestība ceļ.

Ir sirdij tuvākais - tai reizē tālākais,
Ko iegūsti- tas tūlīt gaist,
Ko atmest gribi- seko tev pa pēdām,
un tavi prieki pārvēršas par bēdām.
Manas rokas tevi mīl vairak nekā
es pati, ja tu aiziesi šonakt
Manas rokas tevi atcerēsies
visilgāk...

Un, kad man nekas vairs netīkas,
es ieguļos zālē
un ļauju, lai smilgas pār mani līgojas....
un redzu..
Uz rasas Zvaigznīti,
Stiebra galiņā,
Velkas mazs Kukainīts -
tik liels kā trīs matu kamolīts.
Bet dreb viņš un trīc,
ka tik nu kāja nepaslīd!
Un dreb viņš un baiļojas nabadziņš -
un kā nu nē!!
Tāpat savs romāniņš....

No pļavu puķēm vīgrieze,
tik traku smaržu sviež,
Un skurbumu, un dullumu,
Tā vasarai dod līdz..
Ar mums, lai tava burvība, kas jauniem palikt ļauj!
Bet rūgtos brīžos dvēsele, kad pāri malām plūst,
Tu arī tējas malku sniedz, lai sirdis nesalūzt....

Vai labāk nav pašam iedegt mazu svecīti, nekā žēloties par vispārēju tumsu.

Ak, mans mīļais Eduard,
Tik par Tevi vien domāju!
Kā gribas man atkal...
Atkal sajust tavas lūpas,
Pieskārienus maigos....,
Un apskāvienus jaukos!

Pie akas aizliegtās
es pielavījos klusi...
Vien kliņģerīšu cers bij grodos ieaudzis..
Es ilgi gudroju
kā rokā dabūt to,
par briesmām aizmirstot
uz zemes nogūlos,
un malai pārkāros,
un stiepu roku savu...
Vien pārāk tālu bij
no manis ziedu dzirkstis...

Kad jūties iemīlējies, no laimes piekusis, tad meklē vientulību, lai sapņos atpūstos. [G.G.Markess]

Ņem manu plaukstu un noskūpsti to
Ņem manu sirdi un sasildi to
Ņem visu kas man - lai tiek tev tas prieks
Bet atceries vienu šeit nav nekas lieks!

Mīlestība ir radījusi pasauli, pasauli iepazīst mīlot.

Iemīlēšanās - tas ir pārejošs vājprāta veids:)

Ja mēs spējam mīlēt, arī mūs spēs mīlēt - tas ir tikai laika jautājums!

Sirds, es tevi nesaprotu,-
Raudāt gribas man un smiet.
Es tev visu, visu dotu,
Ja tu pierimtu mazliet!

Ja kaut brīdi tu man ļautu
Prātīgai un klusai būt,
Vai tad zvaigznes neapskautu?
Nezinu, varbūt...

Sirds, kas tev gar zvaigznēm daļas!
Tā jau mani nemiers māc:
Tu tik strauja un tik skaļa,
Un ja tevi sadzird kāds?

Un ja sadzird?....Klusēt spēsi?
Saki taču, kā tad būs!
Neprāte, ja neklusēsi,
Atnāk kāds un paņems mūs!
(L.Vāczemnieks)

Tas ko nav iekārojusi mīlestība - ir bezkrāsains!

Lai maldītos nevajag ielu, ar biezokņu baigu un lielu,- var maldīties pats sevī, neviens kur nemeklēs tevi. /E.Stērste/

Vrbūt kādam bez tevas dvašas stingst pirksti.
Varbūt jau nojucis solis miglā mirkstot.
Tici - kaut kur tieši tevi meklē ilgi un izmisīgi.

Debess tik dzidra kā tavas acis, saule tik spoža kā tavs smaids, vējš tik maigs kā tava gaita, koki tik krāšņi ka tu pati....... //G.R.//