Un, kad man nekas vairs netīkas,
es ieguļos zālē
un ļauju, lai smilgas pār mani līgojas....
un redzu..
Uz rasas Zvaigznīti,
Stiebra galiņā,
Velkas mazs Kukainīts -
tik liels kā trīs matu kamolīts.
Bet dreb viņš un trīc,
ka tik nu kāja nepaslīd!
Un dreb viņš un baiļojas nabadziņš -
un kā nu nē!!
Tāpat savs romāniņš....
|
Kam: ____________________
No kā: ____________________
|