Romantika, mīlestība

Manas domas tālumā lai klīst un pār taviem vaigiem siltiem kā lietus lāsītes lai līst. //G.R.//

Tais talēs svešajās,
kur sapņi tikai mīt,
tur reiz es gribēju,
ko skaistu ieraudzīt.

tais talēs svešajās,
kur tagad esi tu,
centies saskatīt skaistumu tajās,
lai vismaz tu to redzētu.

tu esi no mums judzēm tālu,
pat okeāns mūs šķir,
tu esi otrā pasaules galā,
tomēr mūsu sirdis kopā ir.

tu neskumsti tur taluma,
kur latvju meelee nerunaa,
mees miilam tevi latvijaa,
kaut arii esi svesuma...

Lūpas kūst..... nepiekūst,
Sirds stājas.... neapstājas,
Skats uz tevi lūzt.... nesalūzt,
Vārdi runā, bet nerunā,
Vējš mīl sauli, bet ienīst to. Es tevi mīlu, bet dievinot nīstu.

Tu pasaki man tā,
vai vēl tici mīlestībai,
vai vēl palicis kas svēts,
kas neaptraipīts, skaists!
Šaubos!
Kā var viegli aizmirst to,
kas bijis reiz starp mums,
vai neatceries vairs,
kā naktī klīdām mēs
un ķērām pļavā tauriņus
un laiku neskaitijām,
kad labi bija
MUMS!!!

Es baidos apmaldīties vārdos,
Ja man tos skaļi izteikt nāktos,
Es labāk sēžu klusumā...
Kam velti runāt, ja var klusēt nedomājot ne parko?
Jo viss, kas izteikts skaļiem vārdiem,
Mirkli brīnišķo sabojā...

Tavi vārdi, ir kāda asaras;
Tavi vārdi ir kāda prieks;
Vien pasaki, to ko gaidīju;
Vien pasaki to, ko jūti!

Kur draudzība sākas, to
neteic neviens. Un kādēļ?
Lai vārds to saka!

Bij gājēji divi, bet lielceļš
bij viens, un pēkšņi tie
atradās blakus....

patiess draugs ir tas kurs,
tur tavu roku un skar tavu sirdi!

.The greatest thing you`ll ever learn
Is just to love and be loved in return.

Mīlestība atnāk nejauši
nevienm neprasot
vai tā drīkst ienākt Tavā sirdī
vai tā tur ir gaidīta
lūgta

tā atnāk tik tīra, dzirda
vēl nesabojāta, nepievilta
par to vēl neviens nav smējies
to vēl neviens nav kājām minis
nicinājis

tāda mīlestība ir cienījama
saudzējama un kopjama
lai ilgi dzīvo, zied Tavā sirdāi
tad tā ziedēs`mūžīgi, cēli
skaisti.

Ja tavas pirkstu uzvilktās līnijas mirdzētu naktī, es būtu ideāls mākslas darbs, vai gaismas reklāma mīlestībai!!!

Šķiramies šķērsām
Tiekamies-krustu,
Lai mēs viens otram
Nekad vairs nepazustu!!!!

Ieskaties manās melnajās acīs,
bezgalīgā dziļumā, tumšā atvarā!
Tanīs var gremdēties pamazām
vai mesties neprātā...
Ieskaties manās melnajās acīs,
tās Tev neļaus kavēties sajūtām dziļajām!
Viens mirklis no mūžības,
kad esam divatā.
Iemīlies manās melnajās acīs, nebēdā,
tās Tevi sargās no vēja brāzmainā!
Iemīlies manās melnajās acīs
pakrēslas pustumsā, naktī melnajā...!

Cik gruti ir milet, kad atbildes nav. Sirds mekle sirdi, bet tadas vairs nav. Par agru bij mila, par agru bij prieks, uz sartam lupam ir uzsnidzis sniegs.

Pieskaries man,
Klusumaa vien balss tava skan,pieskaries man,pieskaries veel,pieskaries lai sirds tava kveel,pieskaries veelreiz lai man skiet,ka tas nemaz veel nenotiek..

Vēl viena diena No laimes mani šķir Katra diena man liedz ar tevi kopā būt kapēc šī dzīve ir tik sasodīta Pasaki man lūdzu kāpēc tā ir? Es sēžu vietā ko sauc par cietumu Es pamazām mirstu no sāpēm kas dur man sirdī Jo man pietrūkst tevis Pietrūkst tava smaida tavas vientuļās lūpas ko es labprāt skūpstītu Lūdzu nāc pie manis Un būsim kopā.

Teic, kā man tevi paijāt,
Cik mīļus vārdus teikt?
Kā maigā miegā aijāt,
Kā modināt un sveikt?

Tu sēdēji tepat man blakus vējš glāstīja vien tavus matus,
Tu klusi mirkli iesakatījies manī
Un pārvērtās šis mirklis sapnī...

Atnes man tikko
plūktu leduspuķi no rūts.

Ap mums miglos
zieda smaržojums vēss.

Mēs runāsim ilgi par ziemu,
bet zieds paliks nenoplūkts.
Tikko uzziedēja leduspuķe.
Man kļuva auksti
Es nosalšu, ja neatnāksi.

Daudziem manas lūpas smaida
Daudziem acis mirdz
Bet es mīlu tikai vienu!
Viņam pieder mana sirds