Apsveikumi Valentīndienai, pantiņi

Aizsnieg ceļi, pēdas, aizsnieg meži,
Dziļās kupenās man kājas stieg,
Aizsnieg paši sniegu padebeši,
Tikai mīlestība neaizsnieg.

Es iededzu pār tevi savu mīlestību
Kā gaviļainu zvaigžņu pilnas debesis.
Ik reizes, kad man pāri dari,
Tu tikai vienu mazu zvaigni dzēs...
Par ko gan skumt?
(V. Belševica)

Tu uzziedi kā puķe,
Aiz mīlas reibstu es,
Mēs divi vien vairs esam
Uz plašās pasaules.
(J. Jaunsudrabiņš)

Kad straume sabango dzelmes,
Kad vēji sašūpo druvu,
Kad viss tu nodrebi slāpēs,
Tad mīlestība ir tuvu.
(V. Mora)

Dzer mīlu kā vīnu,
Par asarām smej,
Tik nepievil zēnu,
Kas uzticas tev.

Puksti, puksti mana sirsņ,
vēlu pukstēt gana daudz;
mīlestības spēkā dzīvot,
Dvēselītē mieru gūt!

Tādas ziemas nav,
Kas laimi sniegiem klāj.
Tādas Valentindienas nav,
Kas mīlu neatstāj.

Mēness gaisma apspīd mūs abus
Skūpsts ir ilgs, bet liekas tik īss
Šķirties ir grūti, asaras plūst
Aizbrauc tu projām, paliksim vieni.
Sirds skumst pēc tevis, bet netikties mums
Tālu tu esi, bet domās mēs tuvu
Asiņo sirds ilgās pēc tevis
Mīlu es tevi un zinu, ka tu ar.

Tikai vienreiz mūžā sniegs snieg pirmo reiz,
Tikai vienreiz mūžā karš beigsies,
Tikai vienreiz mūžā kilometrs man bija pēda,
Tikai vienreiz mūžā es iemīlējos,
Tikai vienu reizi un pa īstam es tev atzinos,
ES TEVI MĪLU!

Mīlestība - egoisms divatā...

Viss izirst, viss izūd,
viss dzīvē ir nieks.
ar tevi man tikties
ir vienīgais prieks.

..mīlēt nebūt nenozīmē skatīties vienam uz otru, bet gan kopā skatīties vienā virzienā...

Daudziem manas lupas smaidas,
Daudziem manas acis mirdz,
Bet es mīlu tikai tevi,
Tevim pieder mana sirds

Roka pie rokas.
Plecs ar plecu saiet kopā,
Mēs sēžam uz liela mīlas koka.
Glāsts ap glāstu,
Skūpsts aiz skūpsta.
Un sirds man saka,
Es mīlu Tevi ....

Glabā manu sirsniņu
Tā kā baltu tauriņu,
Neļauj viņu samīdīt,
Dzīves dubļos notraipīt.

Kad mani tu skūpsti, man liekas,
Ka sirdī kāds vīraku lej,
Ka zeme ar debesīm tiekas,
Un velni ar eņģeļiem dej!
Ap mani viss griežas un grīļo,
Viss smaržo un reibumu dveš,
Te laistās, te mirgo, te zvīļo,
Te satumst kā pusnaktī mežs.
(E. Zālīte)

Uzdāvini man sapnīti, Ko izsapņot nākošnakt! Citādi man būs jāiet Pie tevis to slepus zagt... Uzdāvini man pasaku, Kam vienmēr laimīgas beigas! Lai varu es brīdi aizmirst, Kas ir ikdienas steiga... Uzdāvini man pieskārienu, Lai jaunu ceļu var sākt! Vienam var pietrūkt spēka Stāvajā kalnā kāpt... Kad mēness man pasakas stāstīs, Ar to sevi sasildīšu... Uzdāvini man sevi! Es pieņemt šo dāvanu spēšu! Kad,atverot acis,būs salti, Es tevi - sameklēšu...

"Mana sirds ir dīvainu jūtu pilna
Kāpēc nebālē mana mīlestība,
Kas to uztur pie dzīvības?
Viņas domas pie manis.
Nezūd ne jūtu spēks,ne skaistums.
Kaut es nekad nepiederēšu viņai,
Bet viņas dēļ es gribu iet
Pretī gaismai pa to ceļu,
Kuru man piešķīra viņas mīlestība!

Dievs grib arī caur
Tavām rokām -
Kādam par mīlestību atdarīt.
/L.Jankovskis/

Es tevi mīlot mīlēšu,
Un priekā starojošs un vēss, un stalts
Es tavā mīlā sevi gremdēšu,
Kā debess zilgmē nogrimst mākons balts.
(A. Kurcijs)