Apsveikumi Valentīndienai, pantiņi

Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds
Un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoggredzens uz tavas rokas!
Lieli ūdeņi nevar apdzēst mīlestību,
Nedz arī ūdens straumes to apslīcināt un nomākt...

Siltumā atmodies gaiss kustina liegi tev matus un aizkarus durvīs.
Kaut kur tapetes nočukst bez lūpām.
Un par to, ka tu esi ar mani,
Es līksmē ar acīm tev noskūpstu lūpas.
(A. Čaks)

Liec galvu pie manām krūtīm
Un klausies, ko vasara zvana!
Liec galvu, noliec pie krūtīm
Un esi tik mana, tik mana!
(A. Kurcijs)

Mīla nav sadegšana
Vējziedu ugunskurā,
Mīlas mūžs - tavā un manā
Dvēseles spēkā.
(Z. Purvs)

Mana roka, kas gredzenu baidās
Un mīlas sniegpārslās,
Caur vārdiem un gadiem laidās
Pie tavējās.
(A. Aizpuriete)

Bet īsta mīla neprasa
Ne labuma, nedz ļauna,
Tā visu zemi saskata,
Kā radītu no jauna.
(J. Grots)

Tu, kas no ugunīm un sniega,
Kā tevi mīlot dienas skrien!
Tu skaties rožaina un liega, -
Vairs nav ne nomoda, ne miega,
Ir tikai mīlestība vien.
(E. Virza)

Es mīlu tevi
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti,
Kā rudens sauli mīl!
Es mīlu tevi tā,
Kā vārds mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens tavu sirdi mīl-
Es mīlu tevi!

Tici tam, ka 2+2 ir 4, tici tam, ka reizēm zvaigznes krīt, tici tam, ka pasaule ir mīļa, tici tam, ka Tevi mīlu es!!!

Šīs zilās debesis un putnus, kas tur slīd,
Un sudrabmākoņus ar rietu zelta liesmām
Tev atdot gribētu, Tev vienai katru brīd,
Kaut pats es paliktu bez atbalsīm un dziesmām.
(J. Grots)

Ja kaut tik vienu sirdi
Spēj gadu gaitā gūt,
Ir vērts iet visu mūžu,
Lai cik tas grūt`.
(V. Grēviņš)

Ko pateikt, vairs var vārdi,
Kad visa zeme skan?
Tev veras saules vārti
Un tava dvēsele man.
(J. Grots)

Roka pie rokas.
Plecs ar plecu saiet kopā,
Mēs sēžam uz liela mīlas koka.
Glāsts ap glāstu,
Skūpsts aiz skūpsta.
Un sirds man saka,
Ka es mīlu Tevi smukā.

Tu sapņos nāc, es nezinu, ko vēlies,
Jo pati tu pie manis neatnāc...
Cik zils ir debess pāri galvai cēlies,
Cik maigi vējiņš katrā kokā šņāc...

Trīs vārdi uz papīra
Tur izlikta dvēsele mana
Trīs vārdi uz papīra
Bet kāda savādi jauka skaņa

Tie izsaka visu...un neko
Tie satrauc, iedvesmo un saviļņo
Tie patiesi mēdz būt un lēti
Bet man tie vienmēr paliks svēti

Tos māte saka savam bērnam dzimušam
Tos puisis saka meitenei tik jaunai
Tos saka vīrs, kas karā dodas
Tie vārdi, kur, no kurienes tie rodas?

Ir spēks šais vārdos iekšā likts
Tur burvība, tur virzība, tur dzīves jēga
Trīs vārdi
Es
Mīlu
tevi

Uz tavu sirdi pusceļā. nav devis
Pat atelpas man ilgais tuvums tavs.
Es vienmēr būšu pusceļā uz tevi,
Jo mīlestības ceļam gala nav.
(V. Belševica)

Vai debesis skaistas?

es prasīju debesīm: Vai jūs skaistas?
es prasīju varavīksnei, kas laistās
es prasīju kokiem, es prasīju pļavai
es prasīju mīļotai savai?
tā smējās? kā debesis skaista
kā varavīksne, kas laistās
pār pļavu, pār kokiem
brīnišķiem lokiem
tik skaista
(Bils)

Tu, kas no uguns un no sniega.
Kā mīlot dienas skrien!
Tu skaties rožaina un liega,
Vairs nav ne nomoda, ne miega -
Ir tkai milestiba vien!

Trīs ir sīkas asins lāses trīs no pašas sirds,
Trīs ir sīki mīļi vārdi-TEVI MĪLU ES

Ja es buutu asarinna,
Es gribeetu piedzimt tavaas atstnnaas,
Dziivot uz tava vaidzinna,
Un mirt pie tavaam luupinnam!