Apsveikumi Valentīndienai, pantiņi

Mīlēt nozīmē dzīvot tā cilvēka dzīvi, kuru mīl.
(Ļ. Tolstojs)

Kad manas rokas tevi skāva,
Tad nojauda, - tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.
(E. Virza)

Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur tevi ir dvēselē guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu, un rītausmu tuvums.

Mīla jābauda kā karsta tēja, jo bieži vien gadās apdedzināties

Par spīti savai matemātikas nemīlestībai, es šoreiz tomēr uzrakstīšu kādu matemātikas vienādojumu:
1+1 = 1
par kuru pirmklasnieks uzslavu nenopelnīs, bet tai sakarā ko gribēju vēlēt jums, ir patiess.
1+ 1 = 1
...dažreiz nemaz nav iespējams vēl kaut ko piebilst vārdos...

Tavas acis vienmēr
Kārdinās manējās,
Tavas lūpas vienmēr
Uzsmaida manējām,
Bet mana sirds,
Alkst pēc tavējās!

Vējam sauli neaizpūst,
Mākoņus priekšā tai nesapūst,
Tā spīd...
Tā vienmēr ir bijis, kopš brīža,
Kad pasaulē manā ienāci Tu,
Dāvinot tai savu dvēseles siltumu.
Pasaulē savā sev citas saules es negribu.
Man pietiek ar vienu – ja tas esi Tu...

Sieviete un vīrietis - tās ir divas notis, bez kurām cilvēka sirds stīgas nevar atskaņot nevienu pareizu un pilnīgu akordu. Mīlestības pilnus šos svētkus!

Bet paliec pavisam
Uz manā mlūpām
Kā salda un mūžīga buča
Klau paliec pavisam
Uz spilvena mana
Kā viegla bet mūžīga smarža.
(K. Elsbergs)

Pasaulē ir tikai viena lieta, kas piesaista mīlestību un tā ir....tā ir mīlestība

Kad Tevi mīlu, pat zvirbuļus mīlu,
jo saprotu:zvirbuļiem jāčiepst,
lai nebūtu klusuma, kad klusējam mēs.

Kad Tevi mīlu, pat lietavas mīlu,
jo saprotu: pasaulē siltuma
pietiek, un labi, ja reizēm ir vēss.

Kad Tevi mīlu, pat akačus mīlu,
jo sausā laikā grāvjos nav ūdens
un purvos nāk brieži dzert.

Kad Tevi mīlu, pat kaķus es ciešu,
jo saprotu: pasaulē kādam pa naktīm
ir jādodas peles ķert...

Kad Tevi mīlu, šķiet: ne par matu
nav alksnis sliktāks kā palmas
vai cipreses zars.

Kad Tevi mīlu, kad Tevi mīlu -
pat dzīvot šai pasaulē var!...
(I.Auziņš)

Es pārkāpu pāri Everestam,
Es pārpeldēju pāri Amazonei,
Es pārlidoju pāri bezgalībai,
Es pārgāju pāri grāvjiem un purviem,
Es gāju caur ērkšķiem pie rozēm,
pie rozēm pie kurām stāvēji tu,
Es pateicu tev ka...
es tevi nemīlu... es tevi dievinu!

kas ir vārdi...
kas ir mīlestība?
raugos tavās acīs
un zinu atbildes...

Tu gribi zināt ko es mīlu?
Es tevim neteikšu to vis.
Viņš ir ik rindas pirmais burts,
Izlasi un padomā.

MĪLESTĪBA

Pār zemi nolaižas nakts.
Tas ir atpūtas un miera laiks.
Un tas ir vissvētākās radīšanas laiks,
Nesavtīgas Mīlestības radīšanas laiks.
Tīra ir mūsu doma kā zvaigžņu klaids.
Skaidrs ir mūsu prāts kā ūdens šalkas klusumā.
Skanīga balss tai Mīlestībai, kura cauri mums plūst
Un ir mūs modinājusi dzīvībai.

Vārdi ir viedi un stipri.
Doma kā miers un tumsas skaņa.

Tīra un nesavtīga,
Radoša un skaidra
Mīlestība plūst caur mani un padara mani svētu,
Un padara mani radošu,
Padara mani brīvu.
Domas un jūtas ir brīvas,
Robežas zudušas,
Mīlestība ir brīva ? kā gaiss, kā skaņa, kā dzīvība...

Vārdadienā nepiedzeries,
Labāk manos vārdos veries -
Novēlu tev dzīvot forši,
Garāžā lai pieci porši!

Ja vaicātu Dievs,ko gribu es vēl. Vai bagātu dzīvi, vai garu. Es atbildētu - Lai mīl mani kāds. Jo es kādu mīlu... :)

Ja es būtu asara,
Es gribētu piedzimt Tavās acīs,
Dzīvot uz Tava vaiga un....
.....nomirt uz Tavām lūpām.....

Tu vilinies un saldi smejies,
Tu visa esi prieka vilns, -
Es kā arvienu iemīlējies
Un skumjš, un greisirdības pilns.
Bet sirds man netrīc tumšā baisā,
Pret daudziem skatiens tevim zib,
Jo tu kā puķu smarža gaisā,
Ko paķer vējš un nes, kur grib.
(E. Virza)

Vēl nava dzimis
Zemes virsū cilvēks,
Kas nedos visu savu
Mūža laimi
Par dzīves pavasara skaistāko puķi -
Mīlestību.
(A. Skujiņa)