Kad manas rokas tevi skāva, Tad nojauda, - tas...
Kad manas rokas tevi skāva, Tad nojauda, - tas nebij māns, Jo visu manim sajust ļāva Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns. Pats nejauši tas risa vaļā, Kad, kopā saķērušies, mēs No sola kritām zālē zaļā, Kur velgums smaržains bij un vēss. (E. Virza)