Romantika, mīlestība

Ja es tev būšu vajadzīga, klusi pačuksti vējam. Čuksts pārvērtīsies putnā, pacelsies padebešos un atlidos pie manis...

Vai Tu apvainosies, ja es tev rakstīšu?
Rakstīšu ne tikai to, ko drīkst un kas ļauts,
bet visu, kas sasāpējis,
ko gribu tev uzticēt.....
Vai tu apvainosies, ja es tevi apskaušu?
ne tā kā māsa brāli.
ko drīkst un kā ļauts, bet kā sen neredzētu draugu,
ko negribētos vairs projām laist.........
vai tu apvainosies,ja es tevi noskūpstīšu?
Noskūpstīšu? Bet ne tā kā māte dēlu.
Ko drīkst un kā ļauts....,bet tā kā savu vienīgo mīļo....
mums visu dzivi mīlēt ļauts.......:)

Lai mīlētu, nav vajadzīgs daudz.. tikai tava paša sirds, patiess vārds, silts pavasara vējš. Lai saprastu, nav vajadzīgs daudz.. tikai klusums, Viņas acis un mīlestība. Lai dzīvotu, nav vajadzīgs daudz.. tikai balta sniegpārsla plaukstā, Dievs debesīs un mīļā cilvēka smaids. Lai būtu laimīgs, nav vajadzīgs daudz.. tikai ticēt, cerēt un mīlēt

Tavos glāstos reiz es slīkšu, tavu elpu sajutīšu. Tavā varā būšu es, prom no visas pasaules.

Esmu iemīlējis cilvēku vienu,
kuru, kā sen dievinu un cienu,
Es sastapu Tevi dienu vienu
kurai nespēju aizmirst mirkli nevienu,
Kā sapnīši, par kuriem sapņoju ik dienu,
es redzu Mūsu mirkļus ikvienus,

Tik vienīgi Tevi vienu,
es nespēju aizmirst ne dienu,
jo mīlu un gribu Tevi ik dienu,
neskatoties uz `citu` nevienu...

Es atceros to vakaru...

Tavu seju...acis...

Glāstus,skūpstus...

Un ilgojos pēc tā...

Man par Tevi ir jādomā...

Ik mirkli,kad neesi klāt...

Grūti...

Bet ceru Tevi drīz atkal satikt...

Un sajust Tavus elpas vilcienus...

Tavus maigos glāstus..

Un Tevi...

Es Tevi gribu satikt,
es Tevi gribu aizsniegt,
es Tevi gribu satikt...

Man ļoti gribas Tev patikt,
man gribas pie Tevis palikt,
man negribas neko sacīt,
jo to nemaz nevar sacīt,
tam jādzīvo gaisā un zemē,
tam jādzīvo visu laiku.

Man spalgi un sveloši gribas,
lai manis Tev drusciņ vajag,
un lai nenomirst pavasaris.

Tavi vārdi smaržo pēc rudens
Viegli kā pilnmēness nakts
Tavi vārdi klusi un maigi
Pūlas laukā no pelniem
manu dvēseli rakt
Tavi vārdi pār mani cerību atspulgu tur
Pārvērš par rozi sāpes,
kas tikai smaržo,ne dur..
/K.Apšukrūma/

Dzīve ir kā roze, pilna ar ērkšķiem. Lai pasmaržotu ziedu ir divas iespējas, vai
šos ērkšķus nolauzt, vai mēģināt tiem nepieskārties!
Izbaudiet visu, jo rozes zieda smarža izdzēš visas sāpes!

Ar smaidu maigi aizveru Tev acis ciet,
Un mīļi lieku gulēt iet.
Un tad noglāstu es tevi tā,
Ka neaizmigt tev šā vai tā.

Es mīlu jūras viļņus, jo tie nekad nebeidzas... Es mīlu vēju, jo tas nekad nepagurst man nest ziņs no Tevis... Es mīlu saules starus, jo tie vienmēr atrod ceļu līdz manīm... Es milu tumsu, jo tā atnes man sapņus par Tevi... ;)
/KristiiKei/

Šonakt es saņēmu zvanu no debesīm. Dievs meklēja kādu eņģeli, bet nebaidies, saulīt, es viņam nepateicu, kur tu esi!

Es Tev varētu dāvāt
Zeltītu mēnesi
Un sudraba zvaigznes,
Bet nedāvināšu.
Tos jau Tev uzdāvās citi.
Pastiep roku un noķer
To mazo sniegpārsliņu -
Tā būs no manis.
Un vēl miljons citas
Tev būs tikai no manis.

Kā gribētos Tev blakus būt,
Un vienu Tavu skūpstu gūt!
Apskaut Tevi rokām maigām,
Un redzēt Tevi mīļi smaidām!

Šonakt......
Sapnī redzēju Tevi.
Pa ziedu pļavu,
Basām kājām,
Pretī varavīksnes tiltam gāji.
Rokās....
Rudz`puķu buķete skaista,
Galvā....
Pļavziedu vainadziņš pīts.
Vējā...
Plīvoja mati,
Kā Dieviete....
Biji Tu pati!

/kurshininks/

Tu jautāji, par ko gan Tevi mīlēt, Tu taču neesi nedz skaista, nedz ideāla.. Es atbildēju, ka ne jau mīl to, kas ir skaists, bet skaists ir tas, ko mīl.

Nekas šajā pasaulē nav svarīgāks par cilvēkiem,
īpaši tiem, kuri ir mums blakus, kuri ir mūsu domās un sirdīs...

Manas lūpas daudziem smaida,
Manas acis daudziem mirdz,
Bet es mīlu tikai Tevi,
Jo Tev pieder mana sirds!

Mans glāsts pār tevi nolaižas - pie tevis paliek. Mans skūpsts pie tevis pieduras, pie tavām lūpām paliek...

Trīs saulesstariņi
Nokrīt tieši pie Tavas sirds.
Ieskaties pļavā -
Trīs rasotas lāsītes mirdz.

Tā viena - ticība,
Tā otra - cerība,
Tā trešā - Mīlestība
Kas sāpēm pāri mirdz.