Romantika, mīlestība

Ja lietus līst- zini, ar to es Tev glāstus sūtu,
ja spīd saule- ar saules stariem mani smaidi pie Tevis steidz,
ja vakars vēls un zvaigznes krīt- tie skūpsti, kas klusumā Tev solīti...:))

Krīt zvaigznes ... Mēs visi kaut ko vēlamies, bet ja nokristu visas zvaigznes, arī tad es vēlētos tikai vienu - būt kopā ar tevi!

Naktī neaizmirsti par sapņiem.. Nosapņo, ka nokļūsti Saules pilsētā, kur nav nekā tāda, kas nebūtu skaists.. Tur zvaigznes var paņemt rokās un sabērt tās kabatās, lai pēc tam paliktu zem spilvena...viņas tev no rīta atnesīs laimi...

...es Tevi dievinu jau par to ka Tu esi... ka Tu elpo... par smaidu ko sniedz tavas luupas, par mirdzumu ko izstaro Tavas acis... par Taviem pieskaarieniem... par Tavaam maigajaam rokaam, ziidainajiem matiem... par Taviem skuupstiem... par ikkatru vaardu, kas naak paar Tavaam luupaam... par ikkatru mirkli ko pavadaam kopaa... par to, ka Tu esi mazs miilsh briinuminsh... kuru man bijusi taa lielaa laime iepaziit... es vareetu turpinaat un turpinaat, jo maniem vaardiem nav robezhu, bet vaardi, kas naak no tiiras sirds... tie nekad neaptruukst :)...

/endzjeliic/

Es mīlu tevi
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti mīl,
Kā rudens sauli.
Es mīlu tevi tā,
Kā vārds mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens tavu sirdi mīl-
Es mīlu tevi.
/Rainis/

Es ticu, ka katram ir ilgas,
Tikai pietrūcis tieši tik,
Lai justu,
Cik mīlēt ir skaisti,
lai justu,
ka viss šai pasaulē tikai
tādēļ, lai divatā ietu
un viens otram nepazustu.

...veelos, lai tu apskauj mani taa silti, maigi un miilji....taa cieshi, lai sajuutu tavu elpu...taa ir vislabaakaa sajuuta, kad juutu tavu elpu, kad juutu kaa tu dziivo tikai nerunaa, nee, nesaki neko...es redzu, es lasu Tavaas aciis....luudzu nelasi man priekshaa....nesaki neko....es redzu...nebojaa mirkli ar vaardiem!
..nerunaa....ir tik labi buut...tik labi just, kaa tu elpo...kaa noglaasti man matus, acis, luupas... nerunaa...apskauj mani...taa cieshi - lai sajuutu, ka dziivoju... T E V ....

Ja tās domas, ko tev veltu,
Visas puķēs pārvērstos-
Bagāts dārzs ap tevi zeltu,
Grimdams smaržu vīrakos.
Ja tās ilgas, ko tev sūtu,
Visas skaņās pārvērstos-
Saldās dziesmās ietīts būtu
Tu kā cīruls debešos.
/E.Zālīte/

Tu biji mans mīļuma rīts, tu biji mans maiguma vakars
Un nesaki, ka tas bijis un kāds tev ar to vairs sakars.
Ir gājuši mēneši, dienas,bet zudis jau nav nekas.
Tik noslēpts aiz nedienu sienas ,aiz vārda ,kurš bija tik ass..

Varbūt tāpēc nosargāt vēlos liesmiņu mazo ,kas tumsā trīc,
Jo tu biji mans maiguma vakars, jo tu biji mans mīļuma rīts.
Un tikai pilnīgā tumsā to dzirkstīti ieraudzīt var
Kura starp pelniem kvēlo ,kuru abi tā baidamies skart.

Bet kaut kur sirsniņā dziļi dziļi šī mazā oglīte gail
Tikai dusmās nenopūt viņu jo tai no vēja ir bail
Un kaut kur atmiņās tālu tālu vēl kāda stīga trīc
Jo tu biji mans maiguma vakars, kļūsti atkal mans mīļuma rīts

Vakarā, kad jūra sapņo
un, kad saule zemē riet,
manas domas klusi, klusi
tālumā pie tevi iet!

Stunda pēc stundas, kas aizrit bez Tevis,
ir laiks - kurš pavadīts bez sevis.
Ar cerībām par jaunu dienu,
Ar Tavu smaidu, ar Tavu acu skatu.

lisinja

Es zinu, tu vari
Ja gribi, tad dari
Noskūpsti mani
Ja mīli, tad zini
Ka es to gribu, bet neprasi man
Vai es to vēlos
Jo atbildi zini
Tu to vari, droši dari!

Es Tevi mīlu, gribu un jūtu -
Skaistu, jauku un simpātisku
Tūkstoš reiz tevi noskūpstītu,
Bet tik un tā man nepietiktu.

Ты мой сон, ты мечты, мои мысли,
От тебя я уйти не смогу.
Мне так хочется быть к тебе близко,
Только жаль, что пока не могу...

Ты такой же, как синее море,
Как луна в облаках и рассвет!
Я хочу, чтобы только ты понял
То, что лучше тебя в мире нет...

Kad es ieskatos Tavās acīs, es redzu visu, kā man pietrūcis, visu, kas man
vajadzīgs, visu, ko cilvēks grib vairāk nekā to vispār iespējams jelkad iegūt.
Pienāk tādi brīži, kad šīs alkas kļūst par dzīves pamatu un saturu, elpu, uguni un
dzīves brīnumu. Tik skaidri to iespējams apjaust varbūt tikai dažas minūtes vai
sekundes, bet šajos brīžos dzīve sastingst un pasaule negriežas. Tā pārdzimst.
Vai varbūt beidzot piedzimst. Mīlestība ir tas, ko nekad nevar piepildīt. Nekad.
Tāpēc tā nekad nebeidzas!!!

Klusi krīt sniegs uz Tavām plaukstām un lēni tajās kūst,
Tu tagad esi tālu, man Tevis ļoti trūkst...
Es gribētu par sniegu kļūt un Tavās plaukstās tagad būt...

Es nevaru vairs valdīt sevi,
Jo sapnī redzu tikai tevi.
Tie vairs nav nekādi joki,
Ka Tu manas jūtas moki!

Cik 10000 rasas pilienu puķes lapiņā,
tik daudz mīļu buču tev no sevis sūtu!

Paskaties debesīs... Tā mazā zvaigznīte nes smaidu un sveicienus no Manis...
zini, ka tikai eņģeļi to redz?... Tu esi Mans eņģelis... Un Es gribu būt Tava zvaigznīte... Es Tevi mīlu!!!

Mēs katrs esam eņģelīts ar vienu spārniņu. Lai varētu lidot, mums vajag apskauties...