Romantika, mīlestība

Tās ir zvaigznes...zvaigznes debesīs..., kas vada mūsu dzīvi!!!

Nekad starp diviem
nav vienāda laika.
Vienam ir jāizsāp tas,
ka viņš jau bija
uz pasaules,
bet vēl nebija viņas.
Otram-,
viņa jau bija,
viņa jau tvarstīja tauriņas,
bet viņš vēl kavējās
vecāku pirmajā skūpstā.
Kas mums par laiku?
Tik kopīgs,
it kā nekad
mēs nebūtu sākušies
katrs par sevi?
Un it nekad
nebeigsimies?
Nekad starp dieviem
nav vienāda laika?
(O.Vācietis)

Tūkstošiem mazu debestiņu krīt no gaisa un sakrīt man kapucē. Es uzlieku kapuci galvā un esmu debesīs...
(M.Freimanis)

Uzliec man mīlestību,
uzliec kā vainagu galvā -
ne no tukšiem skaistvārdiem vītu -
ievij ozola uzticībā,
ievij balto pīpeņu atklātību,
āboliņa vienkāršību,
ceļmalas smilgas pacietību...
Uzliec man mīlestību
kā jāņzāļu vainagu vītu -
tādu, ko neskar gadu
un jūtu vītums...

Es pieradināšu vienu zvaigzni, lai katru vakaru tā noskūpsta Tavu pieri!

Gaismas bruņinieks neizina, kas ir neiespējam mīlestība. Viņš neļaujas iebiedēties no klusēšanas, vienaldzības vai atteikuma. Viņš zina, ka bieži vien aiz cilvēka ledusaukstās maskas slēpjas dedzīga sirds. Tāpēc gaismas bruņinieks riskē vairāk nekā citi. Bez mitas viņš meklē mīlestību, kaut arī tas nozīmētu uzklausīt nebeidzamus "nē", atgriezties mājās sakautam un justies atraidītam gan miesā, gan garā. Gaismas bruņinieks nepazīst baiļu, kad dodas meklēt to, kas viņam vajadzīgs. Jo bez mīlestības viņš nav nekas.....

Es piegāju pie kāda bērza
Un apskāvu to.
Pār viņa augumu pāršalca
Vieglas trīsas.
Tā mēs,
Piekļāvušies viens pie otra,
Stāvējām kā divi mīļi cilvēki,
Pirmo reizi satapušies.

Es piegāju pie bērza un to
apskāvu.
Es pieglaudu seju tā
raupjajai mizai un atskatījos.
Neviena nebija; tad es sirdī
dzirdēju tā balsi - ja tu mani mīli,
kāpēc skaties atpakaļ.

Es viņu apskāvu ciešāk,
tā mēs tur stāvējām
apskāvušies- kā divi mīļi
pirmo reizi sastapušies
cilvēki.
LIVARS JANKOVSKIS

Mazmazītiņš sapnītis pie tevis kā balts zirgs trauc, drīz tas tavu prātu ar savām krāsām jauks. //G.R.//

Kad nakts no kalniem nokāpusi
un aizver visus padebešus ciet,
Tad zini - stunda pienākusi
un gribas man pie tevis iet.

Skat kur debesīs divas zvaigznes spīd,
Tās skatās viena uz otru un nebeidz skumt.
Liels attālums starp abām
Un zina tās, ka nesatiksies nekad....

Ja tu mājo manā sirdī, īre tev nav jāmaksā.

Tas cilvēks,kuru tu mīli manī,protams ir labāks par mani,bet es neesmu tāda.
Tomēr mīli vien un es pacentīšos kļūt labāka,nekā esmu!

Šķiet atkal klāt ir laiks, kad jūra šalc, un viļņi apskalo mūsu augumus...
...un atkal jūtas bango, un atkal kaisle pieaug...
..un atkal esmu es ar Tevi...

Lai notik kas notikdams,
Viss notiek uz labu
Tāds savāds gurdums,patīkams un jauks,
Bez sāpēm saplosija sirdi man.

Un šodiena man paliks atmiņā uz mūžu,
Jo bijāmmēs,Tu un Es, tik ļoti tuvi.
Esjūtu tevi ar katru savu šūnu,
Kas neprātīgi tvēra mirkli šo!

Es tevi miileshu vakar,
Es tevi miileshu shodien
un, ja paliksshu paari -riit!
/O.vaacietis/

Es tūdaļ pat pieprasu tikšanos!
Pretējā gadījumā es nevaru tevi noskūpstīt...
ETM

Pat viss skaistākais zieds nav skiastāks par tevi......=)

Pateikt tev visu ko juutu..ja vien tu to sadzirdeetu..saules stari tavaas aciis rotaasies..un tad Tu mani muuzzam iemiileetu..projaam nekad neatlaistu..varbuut kaadu dienu speeshu atziities...Visaa tev..Visaa tev..Domas par Tevi kaa taurinji lido..kraasaini sapnji mani naktii spaarno..riita blaazmaa tie projaam dodas..tachu katru nakti jauni rodas..

Ja apskāviens būtu sekunde,
Es Tev sūtītu stundu,
Ja smaids būtu ūdens
Es Tev sūtītu jūru,
Ja mīlestība būtu persona
Es Tev sūtītu sevi

Es ienīstu Tevi
Un Tavas acis
Es ienīstu Tavas lūpas
Un smaidu uz tām
Es ienīstu tā kā
Nelabi metas
Un pa visu vairāk
Es ienīstu sevi
Jo mīlu Tevi un
Nespēju Tevi nīst