Romantika, mīlestība

Atbalso mirklis un migla atnāk pār jūru,
Iesākas vakars un zālē cikādes dzied,
Es vēl šo dienu plaukstā sažņaugtu turu,
Es tai neļauju savā pagātnē iet.

Nolaižas krēsla un iedegas pirmā zvaigzne,
Bet man gribas ilgi pie jūras vēl būt,
Laiks manus soļus nežēlīgs mūžībā aiznes
Un man zem kājām lēni krasts ūdenī brūk.

Un tikai mirklis, ko šovakar plaukstā es turu,
Šobrīd ir mans, bet rīt jau aizmirsies būs,
Bet man piederēs miers, ko šai vakarā guvu,
Un šī mirkļa burvības saldenais gūsts?
(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")

Aizver actiņas un smaidi,
Noliecies pie manas krūts:
Atteikšanās, vientulībā
Ir jau diezgan ilgi būts.

Aizver actiņas un smaidi,
Sapņi lai mūs projām nes
Turp, kur mīlestības vilņōs
Izkustu mums dvēseles.
/J.Poruks/

...un tad apstājās laiks.
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis,
Un sviest uz vienu vai otru pusi.
Tam nebija nozīmes.
Un nobira ziedlapiņas,
Un ierūsēja dzelzs,
Un mēs vairs nemācējām skaitīt,
Un tas ir pats skaistākais,
Ka mīlestība neprot skaitīt...

...slāpst, man dvēsele tā slāpst,
kā vālodzei, kas modināta tveicei....
nāc, ja vari, tūlīt nāc...
un, lūdzu, nekad projām neaizej...

Lai tu ieliktu galvu man klēpī, es iešu par salmu pīteni,
Lai es aptītos apkārt tev, tu dari mani par tīteni,-
Un tad skrullēšu rokas neatvairāmas, pieķērīgas,
Riņķu riņķiem sapiņķerēšu stīgas;
Lai tu netiktu prom no manis, būšu par dūksti -
Iesūkšu tavas pēdas. Tu, kas man trūksti,
Klausies: tā es. Nekur un visur.
Lai esi man viss, es tev gribu būt par visu.
(Dagnija Dreika)

Neatceros, kur pazaudēju sevi, no tās vietas ir aiziets jau.
Esmu tāpēc, ka mīlu Tevi, tikai tāpēc, nekā cita man nav.

Lai cik talu Tu nebutu,
Es wienmer ilgosos!
Pec Tawiem glastiem un matu smarzas.
Bezgaligi lukojoties zwaigznes,
Un berniskigi sapnojot par MUMS!!

Tu gribi zināt, ko es mīlu?
Es Tev to pateikšu!
Vai gribi zināt, ko es mīlu?
Izlasi pirmos burtus!

Manas jūtas kā puķes, kas naktīs zied - tam zvaigžņu augstums un mēness baltums. Tu drīksti pa piena ceļu nākt un tās visas salasīt...

Reiz Tu man jautāsi, ko es vairāk mīlu - Tevi vai dzīvi? Es atbildēšu, ka dzīvi, un Tu aiziesi tā arī neuzzinot, ka tā dzīve esi Tu ...

Tevi es pazīšu pēc nejaušas sirds trīsas tumsā, pēc neredzamo pasauļu šalkām, pēc nezināmā krasta dvesmas;
Tevi es pazīšu pēc tā, ka pēkšņi iegavilēsies mana sirds, tvīkstot ilgu smeldzē.
/R. Tagore/

Reiz man bija sapnis.Un tad, kad mans sapnis satikās ar realitāti, manā dzīvē ienāci tu.

Tā ir dīvaina smarža -
Atmiņā neizgaistoša...
Uz mirkli aizveru acis,
Lai justu kā smaržo laime....

Arā jau vakars pie debesīm zvaigznes, manas domas pie tevis, trīs skūpstus aiznes. //G.R.//

Visapkārt klusums!
Klusums, kas ieskauj mani, kad neesi blakus!
Vai nedzirdi manus vārdus?
Vai nejūti manas skumjas?
Sirds ir tik tukša...
Kāpēc tu neesi man blakus?

Tikai tas, kurš kvēlu mīlu izjūt,
Spēj pa īstam laimi izbaudīt.
Kad viskvēlākais no visiem sapņiem,
Tavas lūpas maigi noskūpstīt.

Lai sirdī tumsas nav,
Lai sirdī tikai diena.
Un galvenais ko vēlu
Lai sirds nekad nav viena!

Man gribētos Tevi ieaijāt
Kā krēslā vējš ieviņu aijā
Man lūgšanu gribētos pār Tevi klāt
Kā zaļsirmu vakaru maijā

Man gribētos Tevi vest un vest
Pa tumšzilām sapņu pļavām
Man gribētos Tevi uz spārniemnest
Uz debesīm manām un Tavām.
(F.Bārda)

Katru rītu - bučiņu vingrinājumi,
katru dienu - apskāvienu nodarbības,
Katru vakaru - glāstu treniņi,
Katru nakti - skūpstu,apskāvienu, glāstu stafete...

Es gribu par daudz...
Paklau, mīļā!
Es gribu Tavs būt,
Ne rīt, ne parīt
Bet tulīt.
Gribu daudz Tev teikt,
Bet nevar vārdus sameklēt.
Vienkārši atplest rokas,
Un Tevi maigi apskaut.
Gribu lūpas Tavas just,
Just kā sirds Tava pukst.
Gribu, lai Tu dzirdi
Ko mana sirds Tavai čukst,
Gribu Tevi pie sevis piespiest,
Tevi skūpstīt un nemulst,
Neklausīt, ko saka citi,
Galvenais, lai mums būtu labi,
Būtu labi vakari un rīti.
Gribu Tikai Tev piederēt,
Gribu būt mīlēts,
Un gribu arī mīlēt.
Nepieļaušu, lai ar mani spēlē,
Un pats negrasos spēlēt.
Gribu vēlos vakaros,
Pie kamīna Tevi sildīt.
Gribu skaistas vietas Tev rādīt,
Ar Tevi prieku dalīt,
Un bēdas prom no Tevis dzīt.
Gribu Tevi izprast,
Un vēlos, lai saproti mani.
Es netaisos Tevi pamest,
Ne tagad un nekad,
Tevis dēļ es gribu,
Visu pie malas mest.
Gribu pa mīlas taku,
Uz priekšu Tevi vest.
Un pār slieksni katru,
Savās rokās pāri nest.
Gribu rūpēties par tevi,
Un lai rūpētos par mani.
Vai par daudz es prasu?
Tikai vienu: Mīlestību Tavu!!!
Gribu Tavas lūpas redzēt smaidu,
Un acīs prieku.
Nevis asaras un kaudzi bēdu,
To uzskatu par grēku.
Gribu mīlestību just,
Un arī mīlēt.
Dzirdi mana saulīt,
Lūdzu, neskumsti,
Mēs satiksimies!!!