Romantika, mīlestība

Ja manaa dziivee notiek kautkas slikts - es zinu, kas mani sasmiidinaas!
Ja manaa dziivee notiek kautkas labs - es zinu, kas ar mani daliisies priekos!
Ja es kaadreiz jutos vientulja - es zinu, kam varu piezvaniit!
Ja es kaadreiz juutos satraukta - es zinu, kas mani nomierinaas!
Ir tik labi apzinaaties, ka man ir ne tikai puisis, bet veel vairaak - draugs!
Kaads ar kuru varu parunaaties un uzklausiit!
Vai gluzhi vienkaarshi paseedeet kopaa un kluseet!
Kaads, kura plaukstu es varu sanjemt un kaads, kursh mani var apskaut un sasildiit!
Pat tad, kad mees neesam kopaa - ir labi zinaat, ka Tu tomeer esi....manaas domaas...
Un ir tik labi zinaat, ka arii Tu vienmeer domaa par mani!:*

Es skatos Tavās acīs,
un redzu maigumu.
Es klausos Tavos vārdos,
un jūtu siltumu
Es jūtu Tavu tuvumu,
un maigi silto elpu.
Es jūtu Tavu miesu,
kas maigi pieskārusies man
Kad Tevis nav man blakus,
es dzīvot nespēju.
Ik, katru mīļu brīdi,
par Tevi domāju.
Es gribu sajust Tavas lūpas,
kas maigi skūpstīt māk.
Sev tuvumā ik brīdi,
kad sirdī tukšums nāk.
Cik loti Tu man patīc,
nav vārdiem izsakāms,
to tiešām var tik sajust,
ja sirdī ieskatās.
Ja vien es spētu...
Ja vien es spētu pārvarēt šīs bailes,
Vai tiešam arī turpmāk,
Viss varēs būt tik skaisti.
Vai tiešam ari turpmāk,
Mēs spēsim radīt kaisli?
Es ceru...
Es ceru un mīlu šo cerību...
Tavus skūpstus maigos,
Un apskāvienus jaukos.
To saku es
No sirds, kas ir tik šķīsta
Kā mazulīša asaras!
Uz atvadām, Tev sveiciens maigs,
Kas, nāk no manas sirds kā tvaiks.
Uz drīzu tikšanos viņš teic,
Un jauku skūpstu iedot steidz!:*

Es tev dāvināšu baltu dienu
Mums tā abiem kopā piederēs.
Tā starp parastajām
būs kā trausla bite
Rūgti smaržojošās pienenēs.
/A.Bergmanis/

Kas par mīlu teic - mūžīga, skaista,
Tas par viņu vēl nezin neko.
Tā ir mirklis. Bet mūžam mūs saista
Tikai ilgas un sapņi par to.

Es no tevis neaiziešu, tevi - projām nelaidīšu,
Dziļi tevī saknes dzīšu, tavai sirdij apkārt vīšu,
Paliec mans, es tava būšu,
Visu mūsu balto mūžu!

Kaut tālu esmu no Tevis,
Kad vakarā saule riet,
Ilgojos tikai pēc Tevis
Krēsla pār zemi kad iet!

Vai vēlies Mani šonakt Sev?
Es būšu sapnī blakus Tev!
Un Mani kaisles pilnie skūpsti,
Ar rozes ziediem apbērs Tevi!

Es nevaru šajā dienā tev dārgas dāvanas dot, bet es varu šai siltajā naktī teikt - ES TEVI MĪLU!

Ja man pazustu lūpas,
Es skūpstītu tevi ar rokām.
Ja pazustu rokas,
Skūpstītu ar sirdi.
Bet ja pazustu arī sirds -
Tad zini, viss tevis dēļ!

Kad tu tuvojies man, es baidos. Kad pieskaries - es nodrebu. Kad skūpsti - izbaudu, izbaudu to, ko vēlos. Sniedz man baudu, skūpsti mani biežāk...

Seksā ir kā alpīnismā - tas, kas jau saniedzis kalna virsotni, apskauž tos, kas vēl tikai kāpj.

Simttūkstoš burunduciņu nav tik mīļi un pūkaini kā Tu!!

Aizmirst var, ko rakstīji,
Aizmirst var, ko runāji,
Aizmirst var, ko sapņoji,
Bet nekad, ko mīlēji.

Kā skaņa ieskanēšu ausī tavā, kā silta elpa matos ievīšos, un vairs nekad no lūpām savām, tu manu garšu nedabūsi nost. Kā ziemas rīts tev iespīdēšu acīs, kā ērkšķis smelgšu plaukstās tavējās, un, lai tu neaizmirstu, kas man sacīts - tev sirdī drebēšu kā asins lāss....

Hormoni ir saviļņojušies. Ir paātrinājusies sirds darbība. Tas viss ietekmējasmadzeņu darbību. Veselais saprāts uzstāda diagnozi...Esmu Tevī iemīlējusies!!

....Tu biji manu sapnju visbiezjaakais cieminjsh.... Tu naaci pie manis, tad miilji apkjeeri un iedevi buchu.... Tu naaci ciemos tik biezji, ka likaas - sheit paarcelsies uz dziivi.... Un nepagaaja ilgs laiks, kad tu jau dziivoji manos sapnjos.....un tad tu aizgaaji.... pameti manus sapnjus, lai dziivotu citur - pats savaa dziives nereaalajaa veidolaa....neviens tevi neattureeja, neviens tevi neizspiegoja, neviens nekontroleeja tavu dziivi sheit - sapnjos....un tad tu pazudi...
...manos sapnjos ciemojaas citi....vinji naaca un gaaja, kaut ko panjeema un iedeva, aiznjeemaas un aizdeva, bet neviens no vinjiem sheit nepaarceelaas uz dziivi, neviens pat nemeegjinaaja to dariit.... vinji visi veeleejaas iet taalaak savu celju.....
...likaas, nekad neredzeeshu tavas burviigaas acis, likaas nekad nedzirdeeshu tavu maigo balsi....bet tad tu atgriezies manos sapnjos - uz iisu briidi, bet tomeer atgriezies..

Klusā, rāmā vakarā bučiņa iet pastaigā.
Klusi zogas klāt pie Tevis!
Un vai zini? Tā no manis.
Bučas.....

Mīlestība vienmēr ir pacietīga un laipna un nekad greizsirdīga. Tā nekad nav rupja un egoistiska. Tā nav apvainojoša un noraidoša. Mīlestība nekad nepriecājas par citu grēkiem, bet vienmēr ir patiesa. Tā vienmēr ir gatava piedot un uzticēties, tā vienmēr ir gatava izturēt visu.. izturēt visu, lai kādi pārbaudījumi nāktu...

Tu esi man vajadzīgs, tāpēc Tu nāc
Lai kāptu pret sauli vēl augstāk,
Un labi, ka pasaulē esi Tu tāds
Ar savām stiprajām lielajām palukstām..
/H.Gāliņš/

Kā divi kuģi jūrā, tā divas sirdis pasaulē.
Vai satikties tām lemts būs?
To tikai Dievs var atbildēt.