Romantika, mīlestība

Ir atkal pusnakts..
klusi soļi ceļā
tik cerība,
kā zvaigzne... spoži mirdz.

ir cerība..
man garām nepaiesi
un ticība..
mēs satiksimies reiz..

man grūti būtu dzīvot,
ja neticētu sapņiem
bez ticības,bez cerības
man grūti klātos,draugs
/Jānis Damroze/

Šeit mežmalā ar visu sen jau aprasts,
Bet pēkšņi skatiens paliek augšup vērsts.
Cik ilgus gadus - to pat grūti saprast -
Tie auga līdzās - eglīte un bērzs.
Bij kādreiz laiks, viņš visos vējos liecās,
Bet Jaungadā bij viņai cirvja bail,
Un tomēr abi saulei pretī tiecās,
Kur galotnes ik rītu sārti gail.
Viens otram krāja pirmās putnu dziesmas,
Viens otram prata uzticēt, ko jūt.
Viņš - degot rudens ugunīgās liesmās,
Un viņa - spējot ziemā zaļa būt...
...Nu raupjā miza eglei vairs nav gluda,
Nu bērza vaigos sirma bārda stīdz,
Bet neprasa viņš kāpēc kļuvi ruda,
Un klusē viņa kāpēc zari trīc.
Tie nerunā par mīlu balsī skaļā
Tie līdzās stāv un tikai klusi šalc,
Ir bērzam egle vēl tā pati zaļā
Un eglei bērzs - arvien vēl tīrs un balts.
(H. Heislers)

Atceries... Tas bija toreiz... Mēs sēdējām pie jūras... Un klausījāmies kaijās... Tu smējies par mani, jo es skaitīju viļnus... Tu neticēji mīlestībai.. Bet es zināju, ka tā ir kā viļņi... Kas jūrā nāk un iet... Ir tikai jāgaida īstais... Un nedrīkst kļūdīties skaitot...

Es redzu tevi visur,
Sapnī, blakus, tālumā..
Gribas tev pieglausties,
Tev cieši klāt...
Aizvērt acis un izbaudīt,
To cik labi, to cik
Brīnišķīgi ir būt tev
Blakus un mīlēt,
No visas sirds!!!
Tikai jautājums man tāds:
Vai tā var?!?

Agrāk, pirms sastapu Tevi,
Vēlējos daudz ko.
Tagad, kad esi blakus,
Man nevajag neko!
Varu vēlēties tikai to,
Lai mīli mani kā es Tevi!

Es saku Tev paldies!
Par to, ka ienāci manā dzīvē.
Paldies par katru skūpstu.
Un glāstu , kas ļāva iemīlēties.
Paldies par katru smaidu un vārdu,
kas lika justies mīlētai.
Paldies ka biji un, ka esi man blakus.
Paldies!!!

Tas ko Tu man raksti, kā arī tas ko dzirdu, man rada gaišas cerības pret Tevi.

Kā maza zvaigznīte spīdi Tu..
Kaut es tik spoži spīdētu..
Un puteklim līdzi Es lidotu,
Lai Tevi tuvāk tad redzētu..
(lavlis)

Ar tevi
Kā ar tauriņa spārnu ?
Bailes ir pieskarties,
Jo varu ar kustību vāru
Mirdzumu noberzt nost.

Tāpēc
Es ieraujos alā
Un klusi gaidu kaut ko;
Vēl jau es esmu malā,
Vēl tikai noskatos?
(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")

Ai, cerība, tu man tik neparastā,
Kam mani atkal savos spārnos cel?
Mēs satikāmies klusos upes krastos
Kur odzēm patīk dzīvā miesā dzelt.
Es visu atdotu, lai tavus matus
Man būtu ļauts kaut reizi noglāstīt,
Un sprogu to, kas tev uz pieres atdus
Ap savu mazo pirkstu viegli tīt.
Es visu atdotu, lai tavas lūpas
Kaut vienu reizi pasmaidītu man,
Kad acis pļavas miglu skata kūpam
Un tālē nodžinkst elektriskais gans.
Es visu atdotu, lai tavas krūtis
Caur drānām mirkli manām pieskartos,
Vai tiešām tu pat tagad nesajūti,
Ka mana laime esi un mans posts.

Mans skūpsts kā taurenītis nolaižas, ka tikko jūt to tavi vaigi.

Kaut kur vējā, tevi jūtu,
Kaut kur gaismā, tevi redzu,
Kaut kur putnos, tevi dzirdu,
Kaut kur lietū, tevi skūpstu.

Kaut kur domās, tevi mīlu.

Viss sakās ar smaidu,
Tad manas rokas Tavējās,
Tad mani pirksti Tavos matos,
Viss sakās ar smaidu.

Viss sakās ar smaidu,
Tad Tevis davāts saulriets,
Tad Tevis uzburts saullēkts,
Viss sakās ar smaidu...

Tu smaidi...
un nu jau par burvi sauc mani,
Es gaidu,
kad atkal satik varēšu Tevi.


tava burve

Ar vakara saulrieta stariem daudz bučiņu sūtu tev es, lai vakara gaismiņa vāja no tevis man atbildes nes. //G.R.//

Tik valdzinoši var būt mazi sīkumi! Tāds nieks un diena smaida.
Liegs pieskāriens, vai mīļš kā runcis vietā pateikts vārds,
Ir labi, ja ir apkārt siltums tāds un apziņa - par Tevi domā kāds...

Es paņemšu pusi no sāpēm,kas tavā sirsniņā griež
Vēl es paņemšu rūpju nastu kas tavus plecus spiež
Vēl es smaidīšu katru rītu, kad acis atvērsi tu,
Kad ar pieskārienu, tik maigu, tu mani modinātu.
Vēl es pateikšu, cik skumstu, kad tevis nav
Un, redzot tik mīļās acis, es smaidā atplaukšu jau.
Kluss maigums man piepilda sirdi, tik liels, ka pat nedaudz sāp.
Es vairs neteikšu nelaipnos vārdus, kuri pār lūpām grib kāpt,
Jo tikai vakar sapratu tieši, cik daudz man nozīmē tu.
Pie tevis turēšos cieši cieši, lai kur tu ar neietu.

Ar Tevi vasarā un ziemā,
Lietū un sniegā.
Ar Tevi bēdās un priekos,
Svētkos un niekos.
Ar Tevi kopā būt,
Gan gaisā, gan negaisā,
Zem segas vai pat maisā.
Ar Tevi ezerā un jūrā,
Laivā ar un bez burām
Tik Tev blakus būt
Tā, lai sirds to jūt.
Kā man gribas
Tā Tev blakus būt.

Kaut kur tālumā tramvaji dūc,
rīb tilti
un vilcieni joņojot dārd...
Es paceļu mirdzošās lapas -
uz katras no tām
ar sarkano saulrieta tinti
ir rakstīts -
tavs vārds.../A.Pormale/

Es ņemu Tevi. Ņemu Tevi tādu kāds esi. Es ņemu Tevi ar visiem taviem trūkumiem, Tavām kaislībām un prasībām, Taviem dzīves likumiem. Tu esi tāds kāds esi. Tādu kāds Tu esi, es Tevi mīlu.

Amors man reiz iedeva kompasu un karti! Viņš lika, lai vados pec tiem, jo tā es atradīšot mūžīgās laimes zemi..
Es viņam paklausīju...
Un zini es nokļuvu pie tevis...