Romantika, mīlestība

Ja vaicātu Dievs,ko gribu es vēl. Vai bagātu dzīvi, vai garu. Es atbildētu - Lai mīl mani kāds. Un lai mīlēt kādu es varu.......

Paskaties debesīs... Tā mazā zvaigznīte nes smaidu un sveicienus no manis...

Mīlestība ir kā savvaļas puķe. Bieži gadās, ka to atrod visnegaidītākajās vietās.

Super garš, zemi tricinošs, karsts kā elles ugunis,
skaists kā paradīze, salds kā karamele, garš skūpsts.....

Es nevaru ilgi bez Tevis,
man viss no rokām krīt.
Ja nevari atgriezties šodien,
atnāc vismaz rīt

...pa logu manī raugās Debesis,
...es raugos tajās.
...mums abiem ir tik labi, tāds miers, piepildījums un sajūsma!
...un, ja Tavam logam priekšā biezi aizkari un Tev nav spēka tos pašķirt, kaut uz mirkli
...nāc pie mana loga,
...tam ir ļoti plata palodze
...un Debesis tuvāk
...katram, ko mīli liec par to uzzināt
...katram, ko nemīli, iemīli šodien
...un tad pieej pie loga.

Velā naktī mēness spīd,
bezgalīgās tāles manas domas slīd.
Gribētos tevi satikt...
Skūpstu sniegt,
Un cieši, cieši samīļot!

Smile!!!!!! It`s second best thing that you can do with your lips...

Tu atvēri durvis uz manu sirdi. Man nebij ne jausmas ka tādas ir, nedz kur tās tieši atrodas.
Tas, ka nevaru iemigt, man ir grūti koncentrēties, ka dažbrīd sēžu nekustīgi minūtēm ilgi un domāju tik par tevi, nav pat tas galvenais.
Tas, ka man trīc rokas, manas domas dodas ceļojumā, mans skatien noskaidrojas un nerimstošs smaids pilda manu seju, tā ir laimes sajūta.
Domās mana rokas glāsta ķermeni, kuru tās vēl nepazīst.
Domās manas lūpas skūpsta muti, kuras garša tām vēl ir sveša.
Domās manas acis lūkojās divās citās, kas atspīd kā zvaigznes.
Tu tikko esi atvēris/-usi durvis uz manu sirdi un mana dvēsele saka nāc iekšā, es jau uz tevi gaidīju.

Es bieži vēroju tevi un salīdzinu ar sevi... Un manis pēc, lai debesis jūk ar zemi, es tik un tā mīlēšu tevi!

Es piedzimu pasaulē,
Lai kopā ar tevi satiktu ik rītu,
Es piedzimu pasaulē,
Lai tavas rokas sasildītu
Ne tikai dienu, ne tikai mūžu
Zem debesīm zilgām,
Divus mūžus, trīs mūžus
daudz ilgāk.
(A. Elksne)

Klusi krīt sniegs uz Tavām plaukstām un lēni tajās kūst, Tu tagad esi tālu, man Tevis ļoti trūkst. Es gribētu par sniegu kļūt un Tavās plaukstās būt...

Baltiem bērziem sniegā slīkstot,
Lielām pārslām lēni krītot,
Ierados pie Tevis es .
Ienācu un pasmaidīju,
Mīļiem vārdiem sasildīju,

Tumšā ziemas vakarā
Katram vajag kādu,
Lai, kā senā pasakā,
Noglāsta ar labu vārdu.

Tas, ka kāds tevi nemīl tā, kā tu to vēlētos, nenozīmē, ka viņš tevi nemīl ar visu savu sirdi!

Ļaušos tavam tuvumam,
tava ķermeņa siltumam.
Ļaušos sapnim gaistošam,
manu sirdi plosošam.

Written with a pen,
Scalled with a kiss
If U are my friend
Please anwer this-
Are we friends
or are we not
U told me one,
But i forgot,
So tell me now
and tell me true
so i can say-
i`m here for u!
Of all the friends
i`ve ever met
U are te one
I won`t forget
and if i die
before U do,
I`ll go to heaven
and wait for U!
I`ll give the angel
back their wings
and risk the loss
Of everything
Just to prove-
my friendship ir true-
to have a friend...
LIKE YOU! :))

Arī mīlestība viegli pieķeras mazām lietiņām. Ar smaidu, ar pieskārienu, ar skūpstu var pieradināt mīlestību.
Uztici vējam svau smaržu un es pieradināšu vēju.
Es pieradināšu vienu zvaigzni, lai tā katru vakaru noskūpsta Tavu pieri...

Klausies kā pasaulē klusi
Cilvēks pēc cilvēka sauc.
Dabūt no otra pusi -
Tas laikam ir ļoti daudz...

Mirkli paskatīsimies
Viens otram acīs,
Un - kaut nebūs ne čuksta,
mēs viens otram
kaut ko būsim sacījuši -
dvēseles
bez vārdiem pukst. /O.Vācietis/

es iemīlēju tā nemanot
it kā negribot, bet patiesi
un kā domā - ko?
šim cilvēkam bija tavas acis
mati, rokas, lūpas.
viss tavs! Un es sāku domāt
tas laikam biji tu!
Un vēlreiz tevi iemīlēju
tā nemanot, varbūt pat negribot
bet - patiesi!