Romantika, mīlestība

Es labprāt būtu sapnis, kam ļauts, tik vienu mirkli īsu - tavās domās kavēties un dzist ar kaisles trīsu.

Atnes man mierīgu miegu.
nesaki man, ka mīli, ka ilgojies,
tikai atļauj būt vājai.
atļauj kaut vienreiz pateikt - es nevaru,
mani vairs neklausa kājas
atļauj, ka rūpes, lielas un mazas,
tavās rokās tad lieku.
un uz saviem platajiem pleciem
atnes man mierīgu miegu -
lai man atkal sapņos nerādās
gara un lietaina diena,
kad es dubļu sļakatām apšļakāta,
brienu pa ceļu vienu.
/e.zalite/

Sapņos tu pie manis biji,
Un man mīļi uzsmaidīji,
Noskumu,kad pamodos,
Prom no tevis atrados!

Vēlos, lai tu apskauj mani tā silti, maigi un mīļi, tā cieši, lai sajūtutavu elpu,es lasu tavās acīs-ir tik labi būt kopā, tik labi just kā tu elpo...kā noglāsti manus matus,acis,lūpas...apskauj mani tā cieši, lai sajūtuka dzīvoju...Tev...

Mīlu tevi stipri, stipri
Gribu tevi kvēli karsti
Gribu lai tu skūpsti mani
Lai tu satver mani maigi
Gribu just es tevi kailu
Gribu satvert tevi zaigu
Atver savu sirdi man
Atdod savu mīlu man
Kopā varam kaisli just
Un starp aukstu ledu kust...

Tu ko, domā, ka esi labāka par citām? Ka es par tevi vien domāju? Ka baigi man patīc? Un pareizi domā!

Ja es būtu asara, es gribētu piedzimt Tavās acīs, dzīvot uz Tava vaiga un mirt pie Tavām lūpām...

Mīļš kā negaidīts zīlītes stāsts,
maigs kā pirmais ziediņa glāsts,
kluss kā negaidīts lietutiņš
ir mans kaisles skūpsts.

Vēlā naktī mēness kad spīd -
Bezgala tālēs domas man klīst,
Gribētos satikt skūpstu Tev dot
Un kvēli, kvēli samīļot...

Ja man slāptu,
Vai Tu veldzētu skūpstos?
Ja man sals,
Vai sildītu glāstos?
Jā, jā,
tad pasniedz man no sevis nedaudz,
Un es paņemšu Tevi visu!!!

Tālumā skatoties, gaidu un skaitu:
....un piedod man trūkumus manus,
kā es piedodu tavējos,
lai nāk tava mīlestība,
lai paliek pie manis tā,
neieved mani pašpieticībā,
bet atpestī no grūtsirdības,
jo tev pieder mana sirds,
mana dzīve un mana laime -
mūžīgi mūžos, mīļais.....

Nebaidies sapņot!
Pat tad ja piepildīsies tikai viens sapnis, iespējams, tas piepildīs Tavu dzīvi ar mīlestibu un laimi, un tas ir tik daudz...

Saka, ka ir nepieciešama tikai 1 minūte, lai izceltu kādu no apkārtējo vidus,
tikai 1 stunda lai novērtētu viņa labās īpašibas,
1 diena, lai iemīlētu To,
bet būt nepieciešama vesela dzīve, lai aizmirstu To.

No tava glāsta zaros saplaukst ziedi,
Un marta vējos tavu elpu jūt.
Jo laikam gan bez tevis pavasaris
Nemaz virs zemes nevarētu būt.
/L.Vaczemnieks/

Gribu skūpstīt tavas lūpas,
Gribu izjust tavu kvēli šo,
Gribu pateikt, ka es vēlos
Tikai tevi vienīgo.

Jo ilgāk domās kavējos,
jo grūtāk...
domāt par to, kā varētu būt!
domāt par to, kā panākt....
domāt par visu un visiem!
domāt par mums!!!
domāt par to, kā labāk!
domāt kā mazai meitenei
kura vēlas sasniegt debesis!!!
cik grūti ur domāt par neiespējamo.....
jo ilgāk domās kavējos,
jo sāpīgāk saprast,
ka neiespējamais esi.....
TU!!!!

Sūtu saldas divas bučas!
Vienu lielu, - otru mazu!
Ja tā mazā netrāpīs,
Tad tā lielā apēdīs!:))*

.....manas ilgas peld kopā ar zilo mākoni, manas ilgas lido kopā ar sārto kļavas lapu, manas ilgas skumst kopaā ar pelēko lietus lāsi, manas ilgas kliedz kopā ar dzērvju kāsi.......paņem manas ilgas un noskūpsti tās......lai parādās smaids!

Kā vēlos iegrimt tavās acīs
kā vēlos tavā klēpī būt
tā vienkārši un klusi
ik dienas blakus just...

Tāds satraukums iekšā man valda
Tik neizskaidrojams un baiss,
Tas visu laiku, kaut ko gaida -
Jūt - notiks pārmaiņas.
Vai sliktas, vai labas -
Tas zināms nav,
Vien sirds spēj to saprast,
Tās tuvojas jau.
Visapkārt man tukšums,
Tik tumšs un baiss,
Bet jutu drīz atnāks,
Gaišs saules laiks.
Ka tumšā naktī es brienu,
Pa pasaules tumšajiem stūriem,
Bet satraukums vel aizvien,
No sirsniņas nespēj zust.
Ar katru soli - elpas vilcienu,
Es jūtu - tuvojos uz pasauli to.
Un sirds sāk pukstēt tik strauji,
Un kājas sāk neveikli skriet,
Un redzu es spožu gaismu,
Kas, ļauj man brīvi iet.
Un beidzot es jutos tik labi,
Jo sirds sāk klusiņām stāt,
Nav pasaules vairs šīs tumšās,
Visapkārt spīd saules laiks.