Apsveikumi Lieldienu, pantiņi

Zaķiem šodien darba diena,
Ola jāstiepj simtu viena,
Tiks tās krāsotas un sistas,
Tā, ka bālēs ciema vistas!

Vij perēkli cīrulis no saules stariem,
Un ausmu ķīvīte vij savai ligzdai klāt.
Ir zaķi sākuši pa novakariem
Pa olai nokrāsot un savos grozos krāt.
Pa sīkām saknītēm, pa lauku kailu
Nāk Lieldienas un vēlas kūmās stāt
Tam priekam, kurš sēd šūpolēs kā gailis,
Tam priekam, kurš ir visu gadu krāts.
Nāk Lieldienas ar sengaidīto vēsti,
Uz debesīm kas skatienus liek celt,
Kas asnu prieku dvēselē sauc dēstīt
Un pūpolkokos saules zeltu smelt.

Lieldienu zaķītis krūmiņā līda,
Oliņas dējot kažociņš svīda.
Sasvīda kažociņš, sasvīda kājas,
Aizmirsa zaķītis, kur viņa mājas.

Silta, silta saulite
Istabas galā;
Zaļa, zaļa zālīte
Lieldienas rītā.

Vai tā pīle, strauss vai zoss,
Tās mums visas olas dos.
Lieldienās tās cep vai vāri ,
Neaizmirsti uzbērt sāli!

Kalna galā balts un tīrs,
Lieldienās stāv sniegavīrs.
Acu vietā olas baltas,
Bet uz galvas ausis staltas.
Pautu vietā nav nekā,
Jo tie visi katliņā!

Ai, zaķīti, garausīti,
Kā es tevi sengaidīju
Ar raibām oliņām
Ar kadiķu ziediņiem.

atkūst ledus
atkūst smiekli
un tu atkal lidot vari
ūdens straumes tevī dzīvas
tik daudz sirdī mīlestības
atkūst ledus atkūst smiekli
atkūst tava dzīves ziņa
tik daudz tevī karstas uguns
tik daudz tevī Dieva ziņas
atkūst ledus
atkūst sarma
atkūst visa ziemas daba
sasilst saulē tavi vārdi
sasilst tava
mīlestība...
/Inese Tora/

Lieldienas ir olu svētki,
Kalendārā iezīmēti,
Tad tiek olas kopā bāztas
Varen skaisti raibinātas!

Pūpoli blāķiem un olas ar sāli,
Šūpolēs kačājas pilsoņi bāli.
Zaķis no brīnumiem sācis dēt pautus,
Mūžam nav redzējis šitādus rautus!

Auksti vēji norimuši,
Mākulīši izgaisuši.
Veras plaša debestiņa,
Atnāk gaiša Lieldieniņa.

Zaķīts brīnās, kā tad tā?
Olas atkal kabatā!
Jākrāso tās krāsās maigās,
Lai var mīlēt zaķes baigās.

Zaķis paklupis un kritis, vienu kāju stipri sitis.
Tomēr laimīgs ir nu tas, olas dzīvas, tas ir fakts.

Tik apaļa kā oliņa,
Lai ir Tev šī pat dieniņa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarā, lai nezūd balss.

Mīlestība iekaro cilvēka sirdi, tā uzvar neticību.
Mīlestība pasauli tuvina Dievam.

Priecīgas Lieldienas!

Gailis savas vistas dresē :
Paskaties kas rakstīts presē,
Vistu olas ļaudis smādē,
Modē olas šokolādē.

Lieldienu rītā
Agri, jo agri
Garausis sapošas
Kažokā glītā.
Kājās velk zābakus,
galvā liek mici.
Silti, lai sniegā.
Tu taču tici?
Saliek tas vezumā
Dējumu savu:
Zilas un sarkanas,
Oranžas košas,
Brūnraibas, pelēkas
Olas un skat!-
Baltajās kupenās
Garauša pēdas-
Trīs raibas oliņas
Pie mājas stūra,
Lēni jau sniegā
tiek ieputinātas.

Olas krāso timurieši,
Olas krāso skauti,
Tikai lieldientrusītim,
Nekrāsoti pauti.

Auksti vēji norimuši
Mākonīši izgaisuši.
Veras plaša debestiņa,
Atnāk gaiša Lieldieniņa!

Mazs zaķīts sēž zem vannas
tam bail, ka olas neuzliek uz pannas;
Zem vannas tumsā acis zib,
jo vēl kāds nokrāsot tās grib!