Apsveikumi Lieldienu, pantiņi

Zaķis raibo vistu pļaukā,
jo tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
ne tik visiem olas soli!

...No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties, gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.
/Lita Apine/

Pirmie putni mājup trauc.
Tapēc galdā jāliek pauts.
Dienā augstu šūpojies
Un līdz rītam žūpojies.
Galu galā Lieldienas,
Tās ir tavas brīvdienas.

Gailim šodien skumīgs prāts,
Nestrādā tam "aparāts":((,
Vistiņas tik saldi smēja,
Zaķis krūmos olu dēja!

Zaķiem šodien darba diena,
jāstiepj olas 101.
Tās tiks krāsotas un sistas,
tā kā bālēs ciema vistas!!

Sniegi sniga putināja, zaķim olas kutināja,
viena zila, otra raiba, sniegā ilgi paliek svaiga.
Cieniet olas tā kā nākas, jo no tām dzīve sākas!

Olas ,olas,oliņas
Raibas tā kā podziņas
Beidzot Lieldienas ir klāt
Zaķis olas dēt jau sāk!

Tik apaļa kā oliņa,
Lai ir Tev šī pat dieniņa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarā, lai nezūd balss.

Pūpola maigumā izplaucēt dienu ,
Aizņemt no saulītes gaismiņu vienu .
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu ,
Kurā nav sāpju ,
Kurā nav naida .
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam ,
Izbaudīt dienu ,
Lai atplauksti laimē.
Pūpola maigumā ,
Pūpola laimē.
Saulīte balta , kad skatās Tev vaigā...
(Inese Tora)

Mīksts un apaļš šis tik smaida.
Pūpolītis svētkus gaida.
Kadiķītis blakus smej,
Saule pāri starus lej.

Lecot iekšā upē straujā,
Jātur olas cieši saujā.
Upē dzīvo skaistas nāras,
Kas uz olām makten kāras!

Lieldienas rītā, kad saulīte aust,
zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
groziņā olas un kortelīts.

Zaķīts aiziet ciku,caku-
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!

Zaķīts zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta;
Cieni olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas!

Es ar savu bāleliņu
Lieldienās šūpojos,
Viegli tek šūpolītes,
Lieldieniņu daudzinot.

Zaķītis uz svētkiem jaukiem
Olas dēj pa visiem plauktiem;
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizacis ir ēdis?
Lillā olas perē, blēdis!

Klupdams krisdams zaķis skrien,
Svētku garu katram sien,
Pienes olas katram klāt,
Lai var krāsot, darināt.

``Jēzus dzīvs!`` klau,zvanu skaņas zemei pāri viļņojas.
``Jēzus dzīvs`` šalc mežu gali,priekā ziedi atveras.
``Jēzus dzīvs``-tas atbalsojas tuvumā un tālumā.
``Jēzus dzīvs``-mirdz spožāk saule,ūdeņos mirdz staru zelts.
``Jēzus dzīvs``-pār mākoņkalniem aukšup jūtas gars mans celts.
``Jēzus dzīvs``-tas atbalsojas tuvumā un tālumā.
Jēzus dzīvs! Sirds rīta stundā nebeidzamu prieku jūt.
Jēzus dzīvs! Vairs dzīves nastas panest neliekas tik grūt`.
Jēzus dzīvs!-tas atbalsojas tuvumā un tālumā.

Es dāvinu Tev pirmās vizbulītes,
Lai pavasari spētu sirdī jaust,
Lai visi rīti,arī miglā tītie,
Ar gaismu dvēselē un sirdī aust,
Lai palo prieks kā bērziem sulas,
kas zaļošanas prieku dod.
Un arī Tev
Šais zilos ziedos savs ziedēšanas
spēks ir jāatrod,
No vizbulītēm,pūpoliem un zālēm
No bērzu pumpuriem šis laiks,
Ko Lieldienas mums atnes plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties,gan mīlēt,
Liek pašiem mīlestību paust.

No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās.
Mūs aicinot gan priecāties, gan mīlēt
Un pašiem mīlestību paust!