Intereses izrādīšanai

...nesaki neko, paklusē, ir vienkārši ļoti labi, ka Tu esi pasaulē...

Es dāvāšu Tev
Salda miega rītu,
Un visu savu
Miesas siltumu,
Tu tikai atbrauc
Dāvaniņai pakaļ,
Un paliec, kamēr tumsīs
Apsolītais vakars...
Man priekš Tevis
Pietaupīts ir kaut kas tāds,
Kas nevienam citam
Nav vēl dāvināts! /L.Lukstiņa/

Es Tev atklāšu noslēpumu: īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskākais nav acīm saredzams.

Sirsnīgs sveiciens vairs nav modē,
Pārdevu to krāmu bodē.
Tagad jauna mode valda-
Tev no manis buča salda.

Es nezinu kapec tas tā,
Bet man par Tevi jadomā,
Vai blāzmo rits, vai vakars tumst,
Bet mana sirds pēc Tevis skumst...

Kad mana sirsniņa pukstēs kā nekad -
Es par tevi domāšu!
Kad mana sirsniņa sals kā nekad -
Es tevi apmīļošu.
Kad mana sirsniņs trīcēs kā nekad -
Es tevi noskūpstīšu!!!

Neviens nevienam nepieder.
Bet katrs tomēr kaut ko cer,
Ka no tā visa, kas Tev ir,
Tev kaut kas man ir jāpiešķir.
Kaut kas no otra jādabū.
Un cik man piederēsi Tu?
Neviens nevienam nepieder.
Bet katrs tomēr kaut ko cer.....

Divi cilvēki viens otram iet pretī...
Kamēr dzīvo, kamēr elpo iet pretī.
Caur dzīvi. Caur mūžu. Caur likteni.
Iet pretī, lai sadotos rokās un tālāk soļotu blakus...

Es gribetu pieskarties Tavam lupam shonakt-
kamer Tu guli.
Skupstit tas lidz nepratam-
lidz Tu pamosties,
Bet taja mirkli es izgaistu...
(bet varbut palikt?)

Mēs kā 2 ledus kalni okeāna straumē klīstam, mēs kā 2 ledus kalni vēl viens otru nepazīstam. Bet vēlos pietuvoties tev, lai abi ceļotu uz mīlestības salu...

Acis - tās redz visu,
Lūpas - tās dod visu,
Ausis - tās dzird visu,
Rokas - tās glāsta visu,
Glāsti - tie apņem visu!
Bet sirds - tā ilgojas pēc TEVIS!

Cilvēki audzē piectūkstoš rožu vienā pašā dārzā... un neatrod to, ko meklee... bet to, ko viņi meklē var atrast vienāa pašāa rozē vai ūdens lāsē...

No debesīm man pienāca ziņa, ka izbēdzis viens eņģelītis...
Bet nebaidies - es tevi nenodošu!!

Cik maz mums vajadzīgs, cik maz...
Īstā reizē pateikta vārda,
Īstā reizē smaidīta smaida,
Sirds, kura veselu mūžību gaida...

Man steidzami vajag kārtējo devu Tevis!

Skūpstu pēc skūpsta es gribu Tev sniegt,
Tavā sirdītē mīlestību diegt.
Vārdu pa vārdam Tev ausī čukstēt,
Kas liks sirdītei straujāk pukstēt.

Es gribu tikai vien drusku saules,
Kas lietainā dienā pāri pār peļķēm skrien,
Es gribu tikai vien vienu zvaigzni,
Kas manu skatienu augstāk par zemi sien.

Es gribu tikai vien kādu plaukstu,
Kas manai nastai liks drusku vieglākai tapt,
Es gribu tikai vien rudenī aukstā
Naidā gailošas acis ceļā sev nesastapt.

Es gribu tikai vien mazu brīdi
Pie tavas dvēseles savējo sasildīt,
Es gribu šai dzīvē no laimes sprīdi
Noķert cieši aiz astes un ? pasmaidīt!
(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")

Tu esi neprāts, tu esi grēks, tu esi sāpe, tu esi malds, tomēr tavs acu mirdzums tik salds...

Dzīve ir kā spēle - dažreiz tā ir viegla, dažreiz grūta. Bieži tai patīk ar mums izspēlēt dažādus jokus, gan labākus, gan sliktākus. Galvenais - iet pa pareizo ceļu. Un ne vienmēr vieglākais ceļš ir tas īstais.
Spēlējam šo spēli kopā?

...es Tevi gribu!......es gribu Tevi.....gribu Tevi es! Cik dažādi var sakārtot vārdus un katru reizi tie izsaka kaut ko citu.....