Taisni tālab, ka otrreiz nevar Piedzimt, dzīvot un laimi kalt, Cilvēks nedrīkst būt žēlīgs pret sevi Un smilkstēt kā pūdelis balts... Tīk vai netīk, bet atzīt nākas: Viss, kas cildens ir No nežēlības pret sevi sākas Un, tai izsīkstot - mirst. Tālab sevi ir jātriec Kā skrējējam pēdējā aplī, Citādi ilgas ātri Ar pieticību aplīp... Un, kad maigums kā ūdenskritums Brāzmo man dvēselē, Žēlot es varu citus, Tikai sevi - nē!

Taisni tālab, ka otrreiz nevar Piedzimt, dzīvot...