Taisni tālab, ka otrreiz nevar Piedzimt, dzīvot...

Taisni tālab, ka otrreiz nevar Piedzimt, dzīvot un laimi kalt, Cilvēks nedrīkst būt žēlīgs pret sevi Un smilkstēt kā pūdelis balts... Tīk vai netīk, bet atzīt nākas: Viss, kas cildens ir No nežēlības pret sevi sākas Un, tai izsīkstot - mirst. Tālab sevi ir jātriec Kā skrējējam pēdējā aplī, Citādi ilgas ātri Ar pieticību aplīp... Un, kad maigums kā ūdenskritums Brāzmo man dvēselē, Žēlot es varu citus, Tikai sevi - nē!