Grūtā brīdī

Būs tā, kā nekad, būs savādāk, būs labāk un laimīgāk...

Ja cilvēks tic brīnumam, tad nekas nav neiespējams!

VIENKĀRŠI IEKLAUSIES!

Kad es tevi lūdzu mani uzklausīt
un tu man sāc padomus dot,
tu nedari to, ko es lūdzu.

Kad es tevi lūdzu mani uzklausīt
un tu saki, ka nav vērts tā justies,
tu no nievā manas jūtas.

Kad es tevi lūdzu mani uzklausīt
un tu mēģini manas problēmas risināt,
es esmu tevī vīlusies.

Uzklausīt! Es tevi lūdzu tikai mani uzklausīt,
nevis runāt vai rīkoties-
tikai sadzirdi mani.

Padoms ir lēts;
par avīzes cenu var dabūt
visādus padomus lasītāju vēstuļu nodaļā.

Es spēju tikt galā pats, es neesmu bezspēcīgs-
varbūt tikai zaudējis drosmi un apjucis,
bet ne bezspēcīgs.

Tāpēc, lūdzu, uzklausi un sadzirdi mani!

Un, ja tu gribi runāt,
pagaidi brīdi, kad būs tava kārta, -
un es tevi uzklausīšu.

...mīlestība...tā ir kā maziņš putniņš. Pārāk saspiedīsi - nomirs, palaidīsi pārāk vaļīgi - aizlidos... kad kādu mīli, palaid viņu vaļā, ja tas atgriezīsies, tad būs Tavs, ja ne, tad nekad tāds nav bijis...

Ja Tev liekas, ka visa pasaule pret tevi pagriezusi muguru... padomā vai tā nav tava mugura, kas pagriezta pret visu pasauli! :)

Viss prasa spēku.
Neizsmel sevi līdz galam
Paglabā graudiņu gaismas,
Gan kādreiz noderēs salā.
/Ā.Elksne/

Neskumsti, jo pasaulē vēl esmu es...

Cik grūti mīlēt, kad atbildes nav.
Sirds meklē sirdi, bet tādas vairs nav.
Par agru bij mīla, par agru bij prieks,
Uz sātrajām lūpām ir uzsnidzis sniegs...

Iet gadi, mainās uzskati un daudz kas cits... bijušais aiziet, lai nekad vairs neatgrieztos...
...un paliek tikai viens, kas daudzas sirdis iepriecina, bet daudzām sirdīm liek degt sāpju ugunīs...
...tās ir - atmiņas...

Kādu dienu viss, kas ir, reiz būs beidzies:
Vakardienu nenoķersi, lai kā tu steidzies.
Kādu dienu viss, kas būs, vēl tikai sāksies...

Ir vakars,
Ir klusums,
Ir sniegs,
Ir viss.
Tikai tevis man nav, un sniegs nekrīt vairs,
Līdz rītam vēl tālu, un klusums ir baigs.

Es rakstīšu tev debesīs,
Vēstuli bez vārdiem
Uz dzeltenas kļavas lapas,
Kas steidz līdzi vējam.
Atraksti man atpakaļ,
Atbildi bez vārdiem,
Varbūt man to atnesīs
Gājputni uz spārniem....
/AIJA/

kriksiic

Kad eņģelis, kas naktīs spārniem tevi sedz,
gar manu logu ejot, pirmās zvaigznes dedz -
es savu tumšo logu klusi vaļā taisu
un baltu rožu pārslas viņam spārnos kaisu,
lai tu, kad baltās pārslas tevim sejā birst,
to zinātu: tā viena dvēsle ilgās irst.
(F.Bārda)

Nekad neatņem cilvēkam cerības, iespējams tās ir vienīgais, kas viņam ir..

Labāk smieties nekā raudāt, it sevišķi ja nelīdz ne viens, ne otrs .../remarks/

- Es Tev aizliedzu skumt,-
Tu man saki,
pats traucoties tālumā prom.
Bet es Tev to neapsolu
un atkal turpinu skumt
un atsacīties no prieka,
ko dievišķā diena dod,-
šķiet mākoņa zeltaino malu
Tu pamanies paņemt sev līdz.

Protams, neviens nav vainīgs,
vien pašas savādā sirds.
Reiz teicu, ka gaidīt ir skaisti,
bet - arī grūti, ja mīl...
(M.Svīķe)

Lija. Ilgi, ilgi lija. Koki ar kailiem zariem ieķērušies debesīs kā bērni mātes svārkos un lūdzās sauli. Es nelūdzos. Man nebija spēka pacelt rokas. Es neticēju, ka saule tur ir. ES vairs nezināju, kad tā lec un riet, jo visi pulksteņi bija aizlijuši. Lielas lāmas sakrājušās zem pulksteņiem, un to atspulgi peļķēs skaitīja laiku atpakaļ. Nakts bez zvaigznēm staigāja ap māju un bezcerīgi lūkojās logos. Man bija bailes paskatīties tai acīs.
Un tad saplūda zeme ar debesīm. Zeme pēkšņi likās tālu, tālu, debesis zemu, jo zemu. Putni un lūgšanas necēlās debesīs, bet nositās pret zemi.
Es visu laiku domāju, ka māku zaudēt. Es nepratu. Ne toreiz, ne tagad.
Ceturtās dienas rītā uzlēca saule. Un viss bija sasalis. Dārzā stāvēja puķes aizsalušām acīm. Pulksteņos stāvēja sasalis laiks. Un debesis bija aizsalušas...
Tur aiz tām debesīm palika mana mīlestība...

.. Dzīve neapstājs. Un nav izņēmumi arī tiem, kas zaudē kādu vai pat visus, ko mīl. Arī tad, kad pašam vairs negribas dzīvot, dzīve namainīgi turpina savu mierīgo.. straujo.. mūžīgo ritējumu..

Arī smaidot kādreiz sāp sirds,
Arī smaidot kādreiz asaras mirdz!!

Ilgu pilnajos brīžos par tevi
Bieži domāju, draugs,
Vai es varēšu tikties ar tevi,
Vai man paliks tik atmiņu lauks?