- Es Tev aizliedzu skumt,- Tu man saki, pats...
- Es Tev aizliedzu skumt,- Tu man saki, pats traucoties tālumā prom. Bet es Tev to neapsolu un atkal turpinu skumt un atsacīties no prieka, ko dievišķā diena dod,- šķiet mākoņa zeltaino malu Tu pamanies paņemt sev līdz. Protams, neviens nav vainīgs, vien pašas savādā sirds. Reiz teicu, ka gaidīt ir skaisti, bet - arī grūti, ja mīl... (M.Svīķe)