Kāzu apsveikumi, novēlējumi ģimenes svētkiem

Dvēselīte rasas lāsēs -
Ne jau zvaigžņu, tikai rasas -
Viņpus prieka, viņpus bēdas
Dvēselīte krustceļos.
Mūža gaismas pielijusi,
Iet pa rasas ceļu klusi,
Klusi, klusi, ļoti klusi...
Viss ieguvums - tik sīkas zvaigžņu dzirkstis,
Kas salīst divās tuvās dvēselēs...

Atskaties,-
Noietos
Visus sāc svērt,
Gadu pie gada
Kā pērles vērt.
Un brīnies:
Cik virtene raiba.
Tur pagadās gadi -
Tik pilni kā dzirkstoši rauši,
Un pagadās pelēki,
Vētrās un puteņos lauzti.
Tukši,
Kā pamestu mājokļu grausti.
Taču visi tie vienlīdz tev smeldz,
Kad steidzies tiem cauri atmiņu dzelts,
Un redzi-
Cik virtene īsa!
Visu to ietver
Viens vievnīgs skatiens-
No klupiena pirmā
Uz bērnības ietves,
Līdz sirmajiem matiem-
Viens ugunīgs mirklis
Viss mūžs...

Ak, ja varētu nomest no pleciem
gadus piecdesmit,
pieglausties atkal mātes plecam
un pateikt, kas palika nesacīts...
Ak, ja varētu nomest no pleciem
gājušos gadus kā mēteli,
droši vien, vēlētos atkal pa vecam,
uz dzimto pusi, lai nes mani svētelis.
Ak dienas, manas dieniņas jaukās,
aiz loga jau kļava kailot sāk..
cik ātri pil dienas no mūža trauka
un pirmās salnas nāk..
Ak, ja varētu!...Vai tas ir žēlums,
kas dzērvju atvadu kliedzienā skan,
vai arī šai rudens naktī vēlu
jaunība sveicienus sūta man.
Tālu, tālu caur sirmajiem siliem, kur šaura taciņa iet-
spīd zarā kā asara rasas piliens -
tur manas jaunības vizbules zied...

Būs kalngali, straumes un kraujas,
Būs ezeri, meži kur tumst,
Bet sauli, ja turēsiet saujās
Būs silti gan citiem, gan jums.

Ko šodien mēs Tev vēlēt varam,
kad balti sniegi zemi klāj,
kad tava mūža gadu kokam
ir zelta krāsas lapa klāt?
Tik klusa, rimta katru dienu,
tik nemanāma daudziem mums,
bet Tevi satiekot mēs jūtam-
nāk labestības strāvojums.
Un tādēļ mēs no sirds Tev vēlam,
lai balta katra diena aust,
lai Tavā dzīves zelta kausā
ir laimes, prieka, saules daudz.
/Lauma Daugiša/

Lai jūsu mūžs ir līdzīgs rudzu maizei,
Kam tikai zemes spēks ir īstais raugs,
Gaist rūgtums, bēdas, nedienas un raizes,
Ja maizes riecienu sniedz draugam draugs.
(L. Vāczemnieks)

Saskan divas vīna glāzes,
Saskan divi gredzentiņi.
Tā lai saskan Jūsu dzīves,
Visu mūžu dzīvojot!

Ko lai jaunajai līgavai vēlam,
Jaunajam vīram ko padomā dot?
Lai tiem pēc gada pa meitai un dēlam
Un lai ar kaimiņiem sadzīvot prot.

Tev pateicos par zvaigzni svētku dienā,
Par oglēm pavardā, kad ārā snieg,
Par veldzes bezgalību ūdens malkā vienā,
Kas mīlestībā sniegts.

Tu mīļuma lāsi un skaistuma lāsi
Dod padzerties mums, kad slāpst.
Tu saudzīgiem vārdiem dvēseli glāsti
Un iecel vasarā zudušu sapni,
Kad liekas - pazaudēts viss.
Tu tumšākā naktī siltuma avots,
Kad pavards ir nodzisis.
Tu priekos un sāpēs vienīgā, māt,
No dzīves sākuma esi mums klāt.
(K. Apškrūma)

Dzīvē vieglu ceļu nav, nedz taku.
Katram laimes brīdim ir savs rūgtums klāt.
Vēja laikā ejiet cieši blakus,
Lai līdz galam varat nostaigāt!

Zelta rudens zelta pārslas bārsta,
Zelta mūžs ar darbu vaiņagots,
Visiem mums no Jūsu dienu pūra
Ir pa kādai riekšaviņai dots.

Ne tikai jaunību un prieku, bet arī sirmo matu sniegu, lai Jūs viens otrā mīlētu!

Roku rokā tā kā šodien
Visu mūžu nostaigāt!

Mirkli padomājat, pirms kausus pilnus lejat,
Mirkli padomājat, pirms dzīvē tālāk ejat.
Tālāk - kopējas takas, kopēja laiva un irkļi,
Tālāk - kopēja bēda un kopēji laimes mirkļi.

Lai arī tad, kad sarmā mirdzēs mati,
Jums mīlestība ir tā pati!

Ak tu tavu tikumiņu,
Ak tu tavu likumiņu,-
Svešs ar svešu sasatika,
Mīļi mūžu nodzīvoja.
/T.dz./

Glabā plīvuru balto,
Neizkar debesu lietiem,
Taureņa spārns
Tik samircis nevarēs diet..
Visbaltāko uzticību
Jel iekaliet dvēselēs savās,
No sniega līdz sniegam
Cauri tālumiem ievas zied.

Sakas liktas labprātīgi,
Vezums jāvelk saprātīgi.
Kas pār ilksi kāju liks,
Tam ar pātadziņu tiks.

Divas baltas laivas
Vējš pa jūru triec
Kaut kāds ērkšķains reibums
Liek tām satikties

Vēja spēks ir patiess
Laivas izšķirt spēs
Bet, kas būs ja laivas
To vairs negribēs?

Vaigu skauj pie vaiga
Mēle mēli dzer
Tava āda maiga
Paradīzi tver

Izdzīvot šo laiku
Tā lai reibst un slāps
Izdzert saldo tvaiku
Tomēr slāpst un slāpst

Zināms - tas vien mirklis
Gan jau beigsies drīz
Realitātes dzirkles
Ziedu nogriezīs

Lilijas tik baltas
Šodien klēpī krīt
Leduspuķes saltas
Sagaida jau rīt

Paliec tur, kur esi
Nenāc tuvāk vairs
Saindēt var sveču
Aromāts tik kairs

Oāzē tik skaistā
Pašlaik peldam mēs
Tuksnesi lai izgaist
Liekais izplēnē

Plaisas, ķēdes, žņaugi
Neeksistē vairs
Paziņas un draugi
Kaut kur tālē gaist

Cik Parīze ir tuvu
Un fraņču skūpsts man šķiet
Tak nāvējošs, ko guvu
Un tāpēc laiks man iet...