Tu mīļuma lāsi un skaistuma lāsi Dod...
Tu mīļuma lāsi un skaistuma lāsi Dod padzerties mums, kad slāpst. Tu saudzīgiem vārdiem dvēseli glāsti Un iecel vasarā zudušu sapni, Kad liekas - pazaudēts viss. Tu tumšākā naktī siltuma avots, Kad pavards ir nodzisis. Tu priekos un sāpēs vienīgā, māt, No dzīves sākuma esi mums klāt. (K. Apškrūma)