Draugi, draudzība

Draudzība skaidra, nedziļa upe - droši pa viņu brist, jo redzami oļi dibenā. Mīlā tik dziļi atvari, ka neredz dibena.
(Rainis)

Draudzība ir zelta stīga, ja to pāraut - nesasiet, bet, ja arī sasiet spēsi, mezglu izdzēst - nevarēsi...

Ai, dvēsele brīnišķā tava,
Esi svētīts, ka man ir tāds draugs!
Es jūtu - no nicības skavas
Mums gars arvien brīvāks nu augs.

Ir labi vēl brīdi būt kopā,
Kad laukā maigs ziedonis mīt.
Pie (pilsēta) zem atmiņu zvaigznēm
Par skolu vēl pasapņot brīd.

Lai katra draudzība ir taiga,
Kur zvērestvārdus klintīs kaļ.
Lai tie kas viņas takas staigā
Vairs nezin ceļu atpakaļ.

Kad tumšo debess mala,
Ar zvaigznēm pusnakts sedzas -
Sniedz man savu silto roku
Un draugi būsim mēs.

Var strautiņš divus kokus izšķirt,
Bet viņu saknes kopā būs.
Var liktens izšķirt divus draugus,
Bet viņu sirdis nespēs šķirt!

Tu,vecais skolas nams,ar tekām senajām
Jel valdi mūžīgi par mūsu atmiņām!/Atis Zālītis/

Ir jāsijā daudz akmeņu, līdz atrod dimantu, ir jāpazīst daudz cilvēku - līdz atrod īstu draugu.

Draugi atrod viens otrā tās briinišķīgās lietas, ko citi pat neredz.

Nav tik grūti par draugu mirt, kā atrast draugu, kura dēļ būtu vērts mirt.
(Svifts)

Lai paliek tie skanīgie vārdi
Par mīlu līdz pasaules galam,
Ja draugi, tad aizejiet kopā
Līdz ziedošās druvas malai.
/S.Kaldupe/

AK jel,
Piedod draugs,
nevēlos es būt tava draudzene,
bet gan tas ko mīli tu!

Katru dienu redzu Tewi,
Bet Katru minūti mīlu Tevi.
Un vari mani mīlēt, vari nīst,
Bet draugi būsim mēs.

Draugs ir tas, kas zina par tevi visļaunāko, bet tomēr tevi ciena!

Visstipraakaas saites var irt,
Rokaam vismaigaakaam sienot.
Taalums ne vienmeer var shkjirt,
Tuvums ne vienmeer var vienot!

Var miileet tikai domaajot ka muuzhigi. Citaadi taa nav miilestiiba!
(L.Tolstojs)

Draudzība sākas kā pasaka,
Kā krāšņu ziedu vija,
Un beidzas arī kā pasaka
Ar diviem vārdiem Reiz bija...

Draudzība tāpat kā tēja-laba tad,ja tā ir stipra
un ne pārāk salda....!

Draugus iepazīst nelaimē, protams, ja viņiem nav atslēgts mobilais telefons.