Draugi, draudzība

Uz mūsu draudzības takas
Neļausim nezālēm augt.
Laime un prieks lai staro,
Lai sirsnība plaukst.

Man draugu ir daudz
Un paziņu ar,
Bet īsts draugs
Man esi tik Tu!

Ir apbrīnojami zināt, kas tev ir vissvarīgākais pasaulē, bet tai pat laikā tev tas nepieder!

Varbūt tas izkalusīsies neglīti,
Bet draudzība tāda īsta
Kaut kur ir bīstama:
Tā ir bumba ar laika degli.
Pat vislabākais draugs
Var klūt par ienaidnieku,
Un ar ļaunu atriebības prieku
Viņš tev metīs ar akmeņiem - tiem
No jūsu draudzības pamatiem.
Un negaidi, ka tevi saudzēt ies.
Nē tu neklūsi netīrs ar vēzienu slaiku,
Tu nesviedīsi tam akmeņus pretī,-
Tev tikai negribēsies labu laiku
Ne ar vienu vairs draudzēties.

Kā vēlētos es ļoti,
tavās skavās slēgt.
Un galvu lēni, lēni
Uz tava pleca likt.

Ļoti pietrūkst tavu vārdu
Pietrūkst tevis- roku dot,
It nekad neviens vairs tādu,
Nespēs tevi atkārtot.

Laiks stiprina draudzību, bet vājina mīlestību.

Visskaistākais dzīvē - draudzība,
Bet tikaij tad, ja tā ir patiesa!

a girl and a guy can be just friends, but at one point or another they will fall for each other, maybe temporarily, maybe at the wrong time, maybe too late, or maybe forever

A stranger stabs you in the front, a boyfriend stabs you in the heart,
a friend stabs you in the back, but best friends don`t carry knives

Circle is round, it has no end, that`s how long I want to be your friend!

Ir skaisti sapņiem laiku ziedot
Un skaistas atmiņas sev gūt,
Vēl skaistāk mīlēt, ciest un piedot,
Par labu draugu draugiem būt.

Ābelei ir daudzi ziedi -
Stumbrs tikai viens.
Cilvēkam ir daudzi draugi -
Īstais tikai viens.

Ja liktens lēmis mums šķirties,
Vai tādēļ, lai draudzība irst?
Mēs varam ilgi nesatikties,
Bet viena otru neaizmirst!

Draudzība sākas kā pasaka
kā krāšņu ziedu vija
un beidzas arī kā pasaka
ar diviem vārdiem: Reiz bija..

Patiesu draugu meklē un skaties
Pelēkās, grūtās, vientuļās dienās,
Skaties, redzēsi - liels un patiess
Viņš no pagalma puses nāks.
/A.Skalbe/

Ne jau visi tie ir draugi
Kas tev cieši roku spiež
Draugs ir tas, kas sāpju brīdī,
Sāpes līdz ar tevi cieš.

Mazliet skumji ap sirdi mums visiem, skolas dirvis, kad aizveras ciet. Saucot klasē zvans atskanēs citiem, dzīve aicina tālāk mums iet.

Cik grūti, cik skumji
Kad rozes birst.....
Vēl grūtāk, vēl skumjāk,
Kad draudzība irst.....

Draudzība divkāršo prieku un atņem pusi no bēdām!

Ir skumji aizmirst draugu. Visiem taču nav draugu. Un, ja es mēģinu viņu aprakstīt, tad daru to tādēļ, lai viņu neaizmirstu./Antuāns de Sent-Ekziperī/