Tu saņem maigumu, kas bija domāts citam, Bet man pār galvu gāžas svešu naids, Un mēs vēl liktenim un nolemtībai ticam Un nosakām pie sevis ? vēl ir laiks. Tā aiziet nebūtībā ilgi krātas jūtas Un aizmirstas it viss, kas nepateikts, Tik vakarā es dzirdu, klusi lūdzas Kāds labi domāts teikums ? tikai nepabeigts. Un var jau būt, ir labāk tā ? līdz pusei, Jo ir pat vīnam mieles apakšā, Mēs nedarām nekā, mums lūpas mēmi klusē, Un dzīve aizrit palēnām ? šā tā? (Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")

Tu saņem maigumu, kas bija domāts citam, Bet...