Attiecību pārtraukšanai

Nav briesmīgāku jūtu par tām, kad cilvēkam viss ir vienalga.

Tu aizgāji...
Vai tādēļ sapņiem gals?
NĒ!
Tavā vietā skan cita balss!

Un man paliks ne tas, ko liedzi-
Liela mīla, ko varēji sniegt,
Bet man paliks tas, ko man sniedzi-
Dažu nedēļu cerību prieks.

Vieglas skumjas un savu svētību
Tev uz atvadām došu es līdz;
Laiks ar tevi man bija ar vērtību ?
Ar zelta plāksnītēm apzeltīts.

Vieglas dienas un puķu pušķīti
Un gaišas atmiņas ņem sev līdz!
Būs dzīvi tie mirkļi, kas baudīti,
No tiem spēku pasmels cits rīts.

Vieglas domas kā baltas sniegpārslas
Dziļi dvēselē iestieg un kūst.
Viņu gaismā dvēsele iemirdzas
Un skats mans vēl priecīgāks kļūst.

Vieglus soļus tev novēlu dzīvojot,
Lai tiem līdzi dej katra sirds,
Lai tev acis prot sauli atstarot
Un lai miegs tev ir salds kā pēc pirts!

Bieži jau negadās dzīvojot
Ar tiem, ko vēlies ilgstoši iet,
Jo pasauli iepazīst ceļojot
Un tā ir tāda, kā tev tā šķiet.

Ja kādu iegribas paturēt,
Vai kalt ķēdēs, vai mezglos to siet?
Var iegūt ? vien bijušo atlaižot;
Noplūkts pumpurs vairs neizzied.

Mijas vārdi, domas un sekundes
Un cits gar citu cilvēki iet.
Lai veicas tiem, kurus satieku es!
Es nevienu vairs neturu ciet.

Gunta Kraulere

Čalīt, ja Tu domā, ka esmu Tava,
Tad Tu stipri maldies, draugs!
Pagaidām es esmu sava
Un skūpsti Tavi mani neuztrauc.

Es ienīstu sevi,
Par to - ka tik ļoti mīlu Tevi...

Tagad,kad esam aizgajusi katrs savu celju,
Es ceru,ka musu milestiba pazudis,
Pazudis uz visiem laikiem,
Prieks kam ir vajadzigas sapes,mocibas,ciesanas,
Tas nav vajadzigs,
Tev bus jauna dzive,
Jauna pasaule bez manis,
Tas pats ari ar mani,
Nevelos vairs izbaudit tas ciesanas un sapes,
Tas ir gruti,
Bet es to parvaret spesu,
Tapat ari tu to spesi,
Kadu laiku jau bus gruti,
Sapigi-jo nespesu tevi aizmirst,
Bet tam reiz par visam reizem ir japieliek punkts,
Un to es ari izdariju,
Tu man esi pietiekami sapinajis,
Un tapec es to nevelos,
Es paliksu viena un taa bus labak,
Jo labak ir but vienai,
Un taa ari bus,
Es paliksu viena bez milestibas,
Un taa bus labak,
Gan man,gan tev,
Es spesu tevi aizmirst,
Es neliesu asaras vairs delj tevis,
Es sanjemsos,
un vairak par visu es velos,
Nekad dzive tevi nesastapt,
Un aizmirst par tevi uz visiem laikiem,
Ardievu,mans miljotais!!!!!!!!

Sacerejusi:Sintija.Romanovska.

Šī diena bija tikai melnraksts.
ņem vēl vienu lapu
un sāc visu no gala -
tīrāk un salasāmāk,
un galvenais - mīļāk...
sāc visu no gala -
gaisma un patiesība tev jau ir,
ko tev vēl vajaga???
/ A. Līce/

Ja kāds cilvēks no tevīm grib aiziet,
Lai iet!
Ja sāp, ciet!
Bet nelūdz, lai paliek.

Kā es Tevi nīstu par visu, kas bijis! Kā es Tevi mīlu par visu, kas varēja būt!

Aiznes kaut vienu ziedu!
Aiznes, aiznes un iedod tam,
kas to negaida vairs.
Pasaki vienu vārdu!
pasaki, ka Tu piedod tam
kas to negaida vairs!
- Bet, ja jau ir par vēlu,
ja mani projām raida tas,
kurš negaida vairs?-
Neprāto, nenokavē!
ZINI, VISVAIRĀK GAIDA TAS
KURŠ NEGAIDA VAIRS!

...TU solīji to aizmirst ... ES nepiedot ... TU izvēlējies palikt ... ES aizlidot...

Kad es saku čiku riku - gribu redzēt tevi pliku, kad es saku- padavai, tev ir jābūt gatavai, kad es saku - auri auri, man ar tevi vis ir cauri....

Cilvēks bez mīlestības ir kā mironis atvaļinājumā.

Tu atnāci no vasaras
un vasarā tu zudi,
ne smējuma, ne asaras,
viss pārāk, pārāk gludi;
es gluži velti raizējos:
kas gan tur īsti bija?
tur, mīlestībai aizejot,
vēl atskan melodija.
paldies par putnu skaļumu,
par pļautas zāles dvašu,
par zemes jauno zaļumu,
paldies par tevi pašu!
Tā stiebru galos rasa lās,
tā bērzi metas rudi.
Tā atnāci no vasaras,
tā vasarā Tu zudi. /I.Auziņš/

Nejauši mēs tikāmies,
Nejauši mēs šķīrāmies,
Nejauši var gadīties,
Ka mēs atkal tiekamies!

Laimīgs tas, kurš vēl nav dzimis
Laimīgs tas, kurš nomiris
Laimīgs tas, kurš savu sirdi
Vēl nav mīlai atdevis

Vārdi nāk no sirds,
No tās sirds,kurā ciemojās mīlestība.
Mīlestība - ieskats tajā...
Jo kurš gan zina,kas ir mīlestība?
Viens mirklis pagāja,pienāca otrs
Un jūtas pameta manu sirdi.
Neteikšu,ka paliku tukšāka,
Tieši otrādi - bagātaka!
Sāpes man palīdzēja,
Ilgas ieaudzināja raksturu,
Nožēla - tādas nebija.
Es savā sirdī glabāšu
Tavu smaržu,tavas acis un skūpstus,
Tā lai tie mani sasildītu,
Bet ne lai laiku pa laikam
Uzjundītu skaistas atmiņas,
Līdzi ņemot smeldzošas sāpes!

/skumjas_acis

...es varu būt tava komēdija,varu būt tava šausmene... reizēm arī drāma vai mistika...es varu būt viss,ko vien veelies!!! Taču negribu būt tava vēsture...

LIELO mīlestību- gaidi, MAZO- neatraidi!!