Tagad,kad esam aizgajusi katrs savu celju,
Es ceru,ka musu milestiba pazudis,
Pazudis uz visiem laikiem,
Prieks kam ir vajadzigas sapes,mocibas,ciesanas,
Tas nav vajadzigs,
Tev bus jauna dzive,
Jauna pasaule bez manis,
Tas pats ari ar mani,
Nevelos vairs izbaudit tas ciesanas un sapes,
Tas ir gruti,
Bet es to parvaret spesu,
Tapat ari tu to spesi,
Kadu laiku jau bus gruti,
Sapigi-jo nespesu tevi aizmirst,
Bet tam reiz par visam reizem ir japieliek punkts,
Un to es ari izdariju,
Tu man esi pietiekami sapinajis,
Un tapec es to nevelos,
Es paliksu viena un taa bus labak,
Jo labak ir but vienai,
Un taa ari bus,
Es paliksu viena bez milestibas,
Un taa bus labak,
Gan man,gan tev,
Es spesu tevi aizmirst,
Es neliesu asaras vairs delj tevis,
Es sanjemsos,
un vairak par visu es velos,
Nekad dzive tevi nesastapt,
Un aizmirst par tevi uz visiem laikiem,
Ardievu,mans miljotais!!!!!!!!
Sacerejusi:Sintija.Romanovska.
|
Kam: ____________________
No kā: ____________________
|
