Ziem’svētku brīnumam ticēt gribam Baltajam sapnim, kas dzīvē reiz bij’ Brīnums šķiet, netverams, gaistošs kā dūmi.. Svētku eglītes liesmiņās vij. Mazliet no bērnības vēlreiz es vēlos, Lelli no lupatām – mīļa, kas man, Pasaku grāmatu lasītu - pirmo.. Skolas eglītē zvaniņi skan! Māmiņas šūpuļa dziesmiņu mīļo.. Kas žūžo un aijā.. bez rūpēm bij’ laiks Tās sensenās dienas, kas dvēselē zvīļo, Šķiet, sudraba plīvurs klāts atmiņām maigs! Starp savējiem ilgāk palikt es vēlos, Un klausīties mazbērnu čalās, kas skan! Likt noticēt Ziem’ssvētku vecītim mīļam.. Caur vecākiem nodots un atstāts reiz, man

Ziem’svētku brīnumam ticēt gribam Baltajam...