Ziemassvētku vakarā sēdēju es sniedziņā Paskatījos debesīs, enģelis sēdēja maliņā Skaitīja tās zvaigznes skaistās Viņa acis spoži laistās Bet kas tad tur? Dimanta asaras krīt pār mums visiem Pār mums, pār tiem nesaprastajiem Mēs tie nesaprastie esam, tie Kas enģeli saskatīt skrien Strauji eņģelis pieceļas Un ar saviem balti sniegotiem spārniem pār mums pārlaižas Kaut es tā spētu kā viņš Tā maigi, klusi, viegli...

Ziemassvētku vakarā sēdēju es sniedziņā...