Kad mēs tiekamies, mīļais, Tad runājam niekus, Un nepateiktais kā akmens Guļ starp mums nekustināts. Mēs pļāpājam vien, Bet pie sevis Klusībā akmeni bīdām Un stumjam, un netiekam klāt Ne tam, ne arī viens otram, Jo abi runājam niekus, Bet galvenais tā arī paliek, Paliek nepateikts? (Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")

Kad mēs tiekamies, mīļais, Tad runājam...