Man tevis nepietiks līdz saules lēktam, Jo pāri palicis būs tikai glāsts, Ko vējam neaizpūst un vilnim neaizskalot, Un tas būs divu siržu rakstīts stāsts. Man tevis nepietiks, līdz ievas baltas Pār Gaujas viļņiem ziedu smieklus bērs, Un tavi čuksti ievu pārslām līdzi No tā, kas palicis, pa druskai svērs. Man tevis nepietiks, līdz zvaigznes akai Pa kvēlai brīnumsvecei naktīs pirks, Un mūsu soļi dzīves šaubu takās Līdz saules lēktam rasā sals un mirks. Man tevis nepietiks, jo gribu visu Pa lāsei vien no tevis šodien dzert, Jo rītdiena var atvērt tukšas plaukstas Un nezināt, ko solīt drīkst un tvert... /Nadīna Liepiņa/(sun)

Man tevis nepietiks līdz saules lēktam, Jo...