Tu esi brūns ābeles zars, es - pirmā strazda balss. Kad satiekamies - aizdegas saules stars, Aiz kalniem zūd sniegi un sals. Tu esi lazdas krūms, es - pūpolu lauzējs priecīgs. Kad satiekamies - prāts nav vairs drūms: Zied sudraba gaismā pūkainis niecīgs. Es esmu balss Cieceres krastos, Tu - atbalss Salacas silos. No abu lidojuma dzimst dziesma vakaros zilos. Tu esi vijoles stīga cīruļu puteņa rokās, Es - lociņš, straujš kā darbam modusies Rīga, kas pasmeļ no dzīves un sirds sapņus,gaviles un mokas. Es esmu balta papīra loksne, tu - dzejas burti un vārdi, Ko atnes valgā arumu sloksne un pirmie pērkona dārdi. Tu esi apvāršņa mala, es - vējš,kas tiecas pēc tās. Šim skrējienam nebūs gala - kā ilgām pēc karaļmeitas tautas pasakās.

Tu esi brūns ābeles zars, es - pirmā strazda...