Es piegāju pie kāda bērza Un apskāvu to. Pār viņa augumu pāršalca Vieglas trīsas. Tā mēs, Piekļāvušies viens pie otra, Stāvējām kā divi mīļi cilvēki, Pirmo reizi satapušies. Es piegāju pie bērza un to apskāvu. Es pieglaudu seju tā raupjajai mizai un atskatījos. Neviena nebija; tad es sirdī dzirdēju tā balsi - ja tu mani mīli, kāpēc skaties atpakaļ. Es viņu apskāvu ciešāk, tā mēs tur stāvējām apskāvušies- kā divi mīļi pirmo reizi sastapušies cilvēki. LIVARS JANKOVSKIS

Es piegāju pie kāda bērza Un apskāvu to. Pār...