Es atkal eju nomazgāties sapnī, Kur palu laikam pretī baltas straumes skrien, Par zaļu krūzi mežš būs pārvērties , Un briedumnaktīs tajā sārtu sulu lies. Un attēls Tavs pavisam tuvu strautā, Man līdzās atmirdzēs, kad liekšos pāri es, Un iemācīšos pūpolzaru saudzēt, Kas straumē sīkas zelta asras sēs, Un bites pārnākšanu, pirmās purenes, Ko nomoddienās saudzēt nemācējām mēs... (A.G.)

Es atkal eju nomazgāties sapnī, Kur palu laikam...