Romantika, mīlestība

Visskaistākie vārdi uz pasaules
Ir vārdi, ir vārdi, ko nepateicām
Viens otram tai brīdī, kad mīlējām
Un melot, un melot vel nemācējām.

Kad pēdējie ziedi, pēc dzīvības tiecās
Kad kokiem lapas nespēkā vīta,
Tu nāci, kā Dieva izraudzīta..
Tu nāci ar sapni plaukstās,
Tu nāci ar mīļumu gaišu,
Lai iesētu manī, mīlas un cerības dēstus...
Es atveru vārtus un čukstu...-
tik klusi, bet tomēr TU esi atnākusi

GJ

Tu zem manis kā zeme trīci,
tikko vulkāna izvirdums
spēji sabango jūras līci,
kurā jānoslīkst abiem mums.
Pietrūkst elpas. Vienīgais glābiņs -
Tevī ienirt kā mūžībā gads.
Tavā ugunī dzesēdams slāpi,
tā kā zibenis aizdegos pats.
Un, kad cīņā ar aizžņaugto dvesmu
Tavi kliedzieni spirāli vīs,
Tavā dzelmē vēl nogrimis esmu,
bet jau pabijis debesīs.
Mirklī aizmirsts, ka Tu zem manis.
Pāri staro un nesatumst
Tavu kliedzienu sidrabzvani,
Tava ķermeņa debesjums.
Vel viena vēstulīte.....

Ja tikko tavs mobilais trīcēja un pīkstēja,
Tas bija no labsajūtas,
Jo visus mīļos vārdus un saldās bučas,
Ko es tev sūtīju,viņš ir pievācis sev!

Man pietrūkst tavu glāstu un nakts stāstu
Man pietrūkst tavu smaidu un mirkļu skaistu
Man pietrūkst tavu skatu un to laiku,
Kurā daudz ko sev jaunu katrs atklājām,
Un kur daļu no sevis atstājām,
Smaidot skaistām atmiņām.

Reiz klusā naktī pie manis labā feja nāk,
Un mani ieaijāt un runāt sāk!
Vēlies ko! Vai gribi būt skaista, vai bagāta kļūt?
Mīļā feja, -es atbildēju, nedz skaista, nedz bagāta vēlos būt,
Bet laimīgai un mīlētai kļūt!

Skatos Debesis,
Veroju Zvaigznes
Un Atceros
Atminas Tik Siltas Un Patikamas
Sapni Redzu,
Tur Viss Tik Skaisti Un Jauki.
Ka Pamosties Nevelos
Kad Pamostos
Tad Saprotu,
Ka Tas Bija Tikai Sapnis
Viss Kas Bija,Tas Bija Sapnis
Sapnis Kurs Varbut Kadreiz Bus Isteniba Atkal

Atļauj man atnākt, neko nesakot,
Atļauj, man palikt, neko nedodot,
Atļauj man dzīvot, Tevi iemīlot.

Man ir tikai Mana sirs....
Divas actiņas, kas mirdz,
Sirsniņa, kas Mīlēt liek,
Vai ar to vēl nepietiek!?

Pagurs rokas, pagurs kājas,
Bet Sirds tev vienmēr jauna būs!

Man gribeeto shai dziivee vienu
lai miileetu mees katru dienu
lai maajaas atgriezjoties prieks,
ka Tu man skuupstu sniegsi tieshaam
lai paarmetumi paliek aaraa.
un vispaar viss lai taadaa garaa.

Samīļo mani, kad rīts atver miegainās acis!
Samīļo, lūdzu! Es neprotu savādāk lūgt.
Ir vārdu tik daudz, vien īstos vēl negribu sacīt,
jo vēlos, lai atnāc kā magoni mani plūkt.

(hug) Samīļo mani, kad diena ķer saulesstarus,
nav taču viegli bez siltuma vienai augt,
Apnicis asarām dzirdīt ziemas vakarus garos,
kaut vai par leduspuķi palīdzi,lūdzu plaukt!

(hug) Samīļo mani,kad vakars pūš miegu rūtīs!
Neatstāj vienu ar sapņiem, kas celties liek!
Arī miegā var sniegpārslas sasnigt krūtīs,
arī sapnī var salt, ja dvēselē ērkšķi snieg.

(hug) Samīļo mani!Es neprotu dedzināt skumjas.
Samīļo lūdzu! Es atnācu tevi saukt.
Ja arī tu mani tagad sauksi par dumju,
Es tik un tā atnākšu loga rūtī tev plaukt!
/ Laimdota Vištarte/

Klusā, rāmā vakarā bučiņa iet pastaigā.
Klusi zogas klāt pie Tevis!
Un vai zini? Tā no manis.

Divi

Nav labi cilvēkam vientulim būt -
Un saņem tu kādu par otru,
Nu abiem par vienu vajaga kļūt,
Un neprasa, vai to protu.

Tik daudzi tauriņi noķerti guļ,
Tas klikšķis ir bijis un beidzies,
Laiks labu ar sliktu kopā kuļ,
Un izrādās - ātri ir steidzies.

Tagad, kad netraucē it nekas,
Varētu dzīvot un dzīvot....
Tāpēc lai nebiedē pārus tas,
Ka liesmiņa knapi sāk plīvot.

Padod man roku un turi to,
Es pretī kā ierasts sniegšos,
Tikai mums izprast sasniegto,
Un mums par labu es liekšos.
(Džanette)

Cik manas rokas alkst
Pēc Tevis mīlēšanas!
Cik manas lūpas slāpst
Pēc Tevis skupstīšanas!
Cik mana miesa gail
Pēc kopā saplūšanas
Saplūšanas, kad pazūd telpa,
Laiks un saprašana

Es gaidu tevi,
Garlaicïgumu devi.
Zinu ka tu drïz büsi,
Pec stundäm diväm šüsi.
Es klusi sëdëdams,
Sava istabä sienu skräpedams.
Gaidïdams tevi,
Internetä sevi.
Tu esi skaista,
Un kautkas müs saista.
Tavi mati tik glïti,
Bet tu projäm klïdi.
Ceru tev nav bail,
Jo man no tevis nav bail.
Gribu tevi apskaut,
Nevis tevi graut!

Man tevis nepietiks līdz saules lēktam,
Jo pāri palicis būs tikai glāsts,
Ko vējam neaizpūst un vilnim neaizskalot,
Un tas būs divu siržu rakstīts stāsts.

Man tevis nepietiks, līdz ievas baltas
Pār Gaujas viļņiem ziedu smieklus bērs,
Un tavi čuksti ievu pārslām līdzi
No tā, kas palicis, pa druskai svērs.

Man tevis nepietiks, līdz zvaigznes akai
Pa kvēlai brīnumsvecei naktīs pirks,
Un mūsu soļi dzīves šaubu takās
Līdz saules lēktam rasā sals un mirks.

Man tevis nepietiks, jo gribu visu
Pa lāsei vien no tevis šodien dzert,
Jo rītdiena var atvērt tukšas plaukstas
Un nezināt, ko solīt drīkst un tvert...

/Nadīna Liepiņa/(sun)

Šonakt zvaigznes dāvināšu,-
Kas spīd pie debess zilajām,
Mēness stariem ceļu klāšu,
Pie tevis iešu klusiņām ...

Šūpļa dziesmu dāvināšu,-
Ko vēji dziedās tikai tev,
Rožu ziedu saldo smaržu,
Kas aiz laimes noreibt liek ...

Skaistu sapni dāvināšu,-
Mēs kurā būsim divi vien,
Maigām rokām tevi skaušu,
Lai mīla mūsu sirdis sien ...
/Inta Špillere/

- Es Tevi miilu
- Pieraadi
- Kaa?
- Nobljauj. ka miili mani taa, lai visa pasaule to sadzird.
Vinsh klusinjaam pienaak un pachukst austinjaa:
- Es Tevi Miilu....
- Kapeec tik klusu un kapeec austinjaa?
- Tapeec, ka visa pasaule man - ESI TU!

Tavs samtainais acu skatiens,

Izkause mani lidz galam.

Tavas acis ir tik skaistas,

Ka tas savaldzina mani.

Tava silta sirds,
Liek justies man ka septitajas debesis.

Tas cik loti es Tevi dievinu,

Nav aprakstams ar vardiem.

Jau no paša sakuma es ieskatijos Tevi,

Un sapratu, ka esi pasakaini skaista.

Tu esi katra puiša kvelakais sapnis,

Tu iekvelo ikvienu, bet jo ipaši mani.

Tu esi ka karsta uguns liesma,

Ko nevar apstadinat.

Kas izkause mani ka,

Šokolade Saules gaisma.

Velos tik vienu,

Lai Tavu skaisto smaidu iemesls.

Butu tik viens es,
Jo tas mani padaris par laimigako puisi.

No ritiem pamostoties,

Es velos tik Tevi redzet.

Jo nekas cits ka Tu,

Ta nespej uzlabot man dienu.

Es pret Tevi jutu,

Tadu ka milestibas speku.

Kad Tu man esi blakus,

Es sajutu Tavu maigumu.

Kad Tu man esi blakus,

Es sajutu Tavu saldo smaržu.

Ta ir tik patikama,

Ka es nevelos vairs Tevi palaist.


Es atdotu tik visu,

Lai butu kopa ar Tevi ,

Kopa lidz muža galam!

Mana milota (Ierakstiet jebkuras meitenus vardu),
Esmu gatavs Tev atdot visu, kas man pieder,

Esmu gatavs Tev atdod visdargako,

Savu milestibu un dveseli Tev.


Tu esi vissvarigakais mana dzive,

Nekas cits to nespes aizstat,

Neviens cits to nespes mainit.

Tevis del esmu gatavs darit Visu,

Ja tiešam itvisu,

Ja Tu man uzrakstisi " Nac ciemos "

Es skriešu pie Tevis kaut nakti,

Kaut ara bus pamatigs sals,

Ja es jutišu, ka Tev ir skumji.

Es steigšos pie Tevis,

Lai liktu smaidit Tev pat kad gribas raudat.

Esmu gatavs uz visu,

Tikai Tevis del,

Pasargat tevi no skumjam,

Jo tev piestav tikai smaids.

Un ja jel kads kadreiz pari nodaris,

Bušu klat , lai Tevi pasargatu.

Un sadošu visiem, kuri Tevi saraudinas,

Jo Tu esi pelnijusi tikai smaidit