Visnežēlīgāk cilvēks apkrāpj sevi ? Pats sacer pasakas un pats tām tic, Pats, cita vietā solījumu devis, Cer sagaidīt, ka tiks tas piepildīts. Visneprātīgāk cilvēks māna sevi ? No ilūzijām namus paša rokām ceļ. Tiem loga rūtīs ieliek rozā plēvi, Bet durvīm priekšā klintsakmeni veļ. Visnesaudzīgāk cilvēks izdzen sevi, Kad svešu viedokli par uzraugu sev ņem, Un tad pret kalnu tā kā klibu ķēvi Viņš savu sirdsapziņu nomirt dzen. Vislīdzjūtīgāk cilvēks žēlo sevi Un likteni par noziedznieku sauc. Jo kur tad ir tās puķes, kuras nevīst, Kad vēja spārniem dienas garām trauc? Bet kurš gan, cilvēk, rūpēsies par tevi? Kurš tavu laiku īstā vietā liks? Kurš tavā vietā realizēs sevi Un kam gan prieks par tavu mūžu tiks? Un tāpēc, cilvēk, neaizmirsti sevi Un neļauj citam tavā vietā lemt, Jo īsts ir tas, ko tu ar sirdi redzi, Un paliekošs, ko var ar prieku ņemt! Gunta Kraulere

Visnežēlīgāk cilvēks apkrāpj sevi ? Pats...