Intereses izrādīšanai

Vai es sirēna ar maigu balsi,
Ka sevi aizvilināt ļausi?
Kaut raganiskā manī gana,
Bet vai pa gabalu to mana?

Kādai būt?

Tik labai būt kā miegam-
Apsegt,sildīt un mierināt.
Un dienas ceļus rūpju izdangātos,Ar baltu mieru klāt.

Tik labai būt kā akai,
Katru malku pa lāsei krāt,
Par spaiņa izšķērdību vieglprātīgo
Ar dusmām nedomāt.

Tik labai būt kā gaisam
Agrā rītā,kad rasa vizuļo
Un birzē lapas plaukst,un putni
Ar dziesmām caurauž to.

Tik labai būt kā gaismai,
Padzīt rēgus un izlieties
Pār katru zāles stiebriņu,lai acīs
Var ienākt Dievs.

(Ārija Elksne)

To nevar izteikt vārdos,
Viņš smaida, kad es ārdos,
Es atteiktos no visa,
Lai būtu viņam kas.

Tev forši pupi mīļā... ejam šahu spēlēt...

Vārdus cik grib var sacīt
Neīsts man liekas katrs.
Es ar aizsietām acīm
apņemos Tevi atrast!

es dariitu visu... pat spozaako zvaigzni no debesiim nonestu un tev pie kaajam noliktu...

Jūtas nespēju vairs turēt grožos,
Tik daudzas naktis gultā grozos?.
Gribas kliegt: vai mierīgs dusi?
Bet rāmji uzliktie liek ciesties klusi.

Ak, Janvāri, Janvāri,
Liec sirdīm smiet
Un zvaigznēm diet,
Kvēlo domu zirgus sapos ceļam vāri,
Lai tie sniegotās ārēs tālu nevar skriet.

Palūkojies sev visapkārt, draugs,
Gaidi vienīgo, kas ciemos Tevi sauks,
Kad ziemas vēji asi sejā trauks,
Domu zirgiem sniegpārslas tad ceļu jauks.

Ak, Janvāri, Janvāri
Ir Tavā varā viss:
Domu kamanās sēsties,
Traukties klajumiem pāri,
Kamēr sirds vēl nesteidz atdusēties.

/A.Freiberga/

Es no mīlas nost vai sitos,
Desmit gramus svarā kritos.
Iemīlējies tā kā auns-
Atcerēties taisni kauns...

Lai satiec cilvēku, kam ne vien rozi,
Bet rožu dārzu gribas uzdāvāt!
Ar kuru gribētos līdz rietam- gan rītausmas, gan sniegputeņus krāt.
Lai satiec cilvēku, kas mīļi skatās acīs pat tad, kad tajās sāļas lāses trīs.
Un, kaut viņš vārdos daudz ko nepasacīs,
Bet Tev ar viņu vienmēr balts būs rīts
Lai Tavās acīs un sirdī vienmēr staro prieks un silta mīlestība!

Saku es, ka skaista tu,
jo tā tiešām domāju,
Dārzā kurš ir pilns ar rozēm
tik vienu rozi vēroju. (tevi)

Tevi ļoti mīlu es,tāpēc lasu zemenes.
Apkārt lido kamenes,tās man labas ziņas nes.
Atkal kopā būsim mēs,abi mīkstās pienenēs.
Tevi gribu ļoti mīlēt,labu likteni mums zīlēt.
Ja man tevis nebūtu,es bez tevis pazustu.

Ko darīt, kad visapkārt sniegi
Un ziemas drēgnums neauglīgs?
Tad atliek sevī auklēt prieku
Un ticību, ka asni dīgs.
Tad jādomā par lazdas zariem,
Kas, saulē šūpodamies, kūp,
Par siltiem maija novakariem,
Par svēteli, kas ligzdā tup.
Bet tikai ne par melnām rētām,
Ko puķu dārzā rudens plēš,
Bet tikai ne par vecām bēdām,
Kas sakņupušas kaktā sēž.
Bērns, mācies asnus piesaukt sniegā,
Kad putenis aiz loga smilkst,
Un dzīvību kā zelta diegu
Uz pavasara pusi vilkt.

Ārija Elksne

Reiz es mīlējos ar miglu
līdz saule mūs pieķēra!

You`re so very special to me.
Each and every day,
that I asked the angel`s
to bring a little more
love your way....

Smaidu gaišu pilns visapkārt,
Kāpēc manējos vēl gribi sakrāt?
Negausība nav no laba,
Bet tāda cilvēkam ir daba........

Maiguma nekad nav gana-
Tev pievienojas doma mana.
Tomēr nevar sātu iegūt prasot
Un pa pasauli to vienmēr lasot.......

Neticu, ka nav tev roku,
Kas maigus,mīļus glāstus sniedz.
Neticu, ka nav tev acu
Kas tumsai mājā ienākt liedz......

Kam lai savu bēdu sūdzu,
Kam lai palīdzību lūdzu?
Sirds negrib tupēt cietos rāmjos,
Vai lai es pa sienām rāpjos??.

Jūtas sirdij pāri pludo -
Vai jāmīlē man kaķi rudo?
Bet jāturas, cik vien to spēju,
Ne velti asaras es lēju??

Tu visus sniegus izsnigi,
tu visās sarmās satinies,
tu izgaudojies
asos puteņos
un izjokojies sniegavīros,
tu izsarki
vien ziemās esošajos saullēktos
un stindzināji mūs
ar rieta draudīgumu,
tavs maigais apsegums
pār nedzīvo un dzīvo...
( O.Vācietis).

Es no mīlas nost vai sitos,
Desmit gramus svarā kritos.
Iemīlējies tā kā auns-
Domāt taisni kauns....

Tumšajās naktīs, kad lietus līst,
Bezgala tālēs domas man klīst.
Gribētos satikt, roku Tev spiest,
Pasacīt visu, kas sirdij liek ciest.