Ko darīt, kad visapkārt sniegi
Un ziemas drēgnums neauglīgs?
Tad atliek sevī auklēt prieku
Un ticību, ka asni dīgs.
Tad jādomā par lazdas zariem,
Kas, saulē šūpodamies, kūp,
Par siltiem maija novakariem,
Par svēteli, kas ligzdā tup.
Bet tikai ne par melnām rētām,
Ko puķu dārzā rudens plēš,
Bet tikai ne par vecām bēdām,
Kas sakņupušas kaktā sēž.
Bērns, mācies asnus piesaukt sniegā,
Kad putenis aiz loga smilkst,
Un dzīvību kā zelta diegu
Uz pavasara pusi vilkt.

Ārija Elksne