ROC TE, BĒRNS, te neaug nekas,- sacīja vecāmāte. Un vietā, kur neaug nekas, tika cālīši apglabāti. Es arī to vietu nu zinu, kur neauga itin nekas. Mēs kapusvētkus tur svinējām un dziedājām dziesmiņas. Bet izdīga ceļmallapa tajā vietā, kur neaug nekas. Un nu jau virs cālīšu kapa spārni dzīsloti šūpojas. Nāk salna. Bet zaļš vēl visapkārt. Skrien nezāļu sēkliņas. Vai jums nav kas miris, ko aprakt manās rokās, kur neaug nekas? /M.Misiņa/

ROC TE, BĒRNS, te neaug nekas,- sacīja...