Var būt daudz grūtu brīžu, kad gribas kliegt. Kad cilvēka dzīvei pienāk gals mēs ar to samierināties nevaram! Ir bail aizmirst šo dārgo cilveku, Tomēr šķiet, ka viņš ir visapkārt! Laikam jau mēs baidamies aizmirst, jeb precizāk tikt aizmirstiem... Bet tas cilvēks kurš mirst jūt visus pardzīvojumus, visas asaras un neko nevar padarīt!! Tadēļ dažos brīžos vienkārši ir jāsamierinās. Un jāsaprot, ka šis cilvēks būs ar mums mūsu sirdī!!!

Var būt daudz grūtu brīžu, kad gribas kliegt....