Pie tumšas, dziļas akas kluss eņģelis raudāja, un viņa asara akā kā zvaigznīte iekrita. Ir gājušas dienas un gadi, bet akā vēl zvaigznīte mirdz: Ak, klusais eņģel, vai zini: tā aka bij mana sirds! (F. Bārda)