Es atkritu zālē un raudāju. Pār mani noliecās zāles stiebrs un jatāja: - Kāpēc tu raudi? - Cilvēki man nodarīja pāri. Tie samina kājām manu darbu, ko es strādāju viņu labā,- es atbildēju. - Cilvēki mani katru dienu min kājām. Es tomēr slienos atkal uz augšu un turpinu augt,- teica zāles stiebrs. Es noslaucīju asaras un ķēros pie darba. /A.Sakse/

Es atkritu zālē un raudāju. Pār mani...